Daudzviet par Eiropas fondu naudu tiek īstenoti ūdenssaimniecības attīstības projekti un remontētas ielas. Tas arī ir galvenais, ar ko vēlēšanu kampaņā lepojas tie vietējie deputāti, kuri ir pie varas.
Eiropas finansējums, par kura pieejamību valdība un Latvijas Pašvaldību savienība vienojās krīzes laikā, faktiski bija vienīgais teritoriju ekonomiskās attīstības instruments šajā sasaukumā. To atzīst gan Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs.
Būves ceļ pašapziņu
Pēdējos gados dažās pilsētās ir uzbūvēti ļoti skaisti objekti, kas guvuši atzinību kā unikālas vai arhitektoniski veiksmīgas celtnes. To vidū ir, piemēram, Rēzeknes koncertzāle, Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī, Saldus Mūzikas un mākslas skola, tilts pār Gauju Valmierā, kas tautā jau ir nodēvēts par Boķa ribām, kā arī gājēju tilts Jelgavā - to ļaudis nosaukuši par Rāviņa līko. Vārdi doti par godu ilggadējiem pašvaldību vadītājiem Inesim Boķim un Andrim Rāviņam. Šajos objektos galvenais finanšu avots bijis Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Jelgavas domes opozīcija apšauba tēriņu lietderību, jo jaunais tilts ir rokas stiepiena attālumā no vecā tilta, savukārt Jelgavas mērs priecājas par Lauksaimniecības universitātes studentu plūsmu pār jauno objektu.
Vairākas minētās celtnes pozitīvi ietekmē teritorijas reputāciju, bet daļā gadījumu «pietrūkst ekonomiskās attīstības veicinoša elementa», teica VARAM valsts sekretārs A. Antonovs. Viņš Eiropas fondu naudas ieguldījumu vispirms saredz iespēju radīšanā uzņēmējiem - lai komersantiem būtu nepieciešamā infrastruktūra un pakalpojumi. «Mēs atzīstam pašvaldību tiesības lemt par tādiem projektiem, kas varētu mainīt vizuālo izskatu un vairot iedzīvotāju pašapziņu, bet mēs vispirms skatāmies uz investīcijām, kas veicinās ekonomisko attīstību,» sacīja ministrijas pārstāvis.
Vēl viens vietējo līderu trumpis kampaņā ir ūdenssaimniecības attīstības projekti, kuru īstenošana turpināsies arī nākamajā sasaukumā līdz 2015. gadam, - no 102 projektiem ir pabeigti tikai 28. Taču tagad sāk atklāties, ka iedzīvotāju interese pieslēgties maģistrālajiem vadiem, lai iegūtu kvalitatīvu dzeramo ūdeni un ierīkotu kanalizāciju, nesakrīt ar sākotnējām prognozēm. Tās noteiktas pēc ekonomiski labākos laikos veiktajām aptaujām.
Pieslēgšanās izmaksas ir vismaz 200 latu, bet lielā daļā gadījumu - vairāk. Tas neatbilst privātmāju īpašnieku tagadējai rocībai. Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš ir pārliecināts, ka pašvaldība atradīs veidu, kā nodrošināt pieslēgumus privātmājām, taču lielai daļai novadu un pilsētu tādas iespējas nav. VARAM piedāvās likumā paredzēt kārtību, kādā pašvaldības privātmājās varēs ierīkot pieslēgumu, par ko iedzīvotāji pakāpeniski varētu norēķinātos ar vietējo varu.
Atjaunos investīcijas
Iepriekš labajos gados vietējie līderi varēja palielīties vēlētājiem ar ieguldījumiem infrastruktūrā, ko, pateicoties politiskajai piederībai, bija izcīnījuši no valsts investīciju programmas jeb VIP. Līdz ar atteikšanos no VIP, kurā daļu summas treknajos gados Saeimā dalīja pēc partiju kvotām, ir mazinājusies arī pašvaldību vadītāju partijas piederības nozīme. Šajā sasaukumā bija jāiztur konkurence ES projektu konkursos, kur gan arī noderēja modrība un izveicība, lai nepalaistu garām iespējas. Tomēr savs pārstāvis Saeimā dažviet joprojām šķiet teritorijas labklājībai būtisks resurss. Kā pirmais šajā kontekstā minēts Saeimas deputāts Jānis Klaužs (ZZS), bez kura ieguldījuma Līvāni, iespējams, nebūtu tā atkopušies. Līvāni, Daugavpils un Rēzekne bija vienīgās Latgales pašvaldības, kas vēl Tautas partijas valdīšanas laikā iepriekšējo domju pilnvaru periodā iekļuva izredzēto 17 pilsētu sarakstā un varēja pretendēt uz ES pilsētvides finansējumu infrastruktūras attīstībai. Tā bija šo pašvaldību priekšrocība, jo vienlaikus tām bija pieejamas arī citas ES fondu iespējas.
Arī nākamajā sasaukumā būs izredzēto saraksts, kas tagad ir noteikts Nacionālajā attīstības plānā kā modelis «9 plus 21». Ne visas tajā minētās pašvaldības iepriekš varēja pretendēt uz pilsētvides naudu. Tā nepienācās, piemēram, Krāslavai, Preiļiem, Tukumam. Reģionālās attīstības centru modelī «9 plus 21» ir visas bijušās rajonu centru pilsētas, kā arī Smiltene, Sigulda un Līvāni. Latvijas Pašvaldību savienība jau izteikusi protestu pret šādu pieeju, kas pārējām 89 pašvaldībām - turklāt arī spēcīgiem novadiem - ierobežos pieeju ES fondu resursiem.
«Nav visiem viss pieejams, un arī nākotnē nebūs. Tas, ka tu neesi superlīgā, nenozīmē, ka jājūtas pazemotam. Ir superlīga - 30 attīstības centri, kuros valsts ir izvēlējusies ieguldīt -, un arī citi ir malači,» sacīja A. Antonovs. Pārējām 89 pašvaldībām valsts varētu piedāvāt atjaunot valsts investīciju programmu, kuras dotācijas dalītu līdzīgi kā ES fondu naudu pēc skaidriem un saprotamiem kritērijiem. Pirmo finansējumu varētu saņemt 2014. gadā, un tie būtu 10 miljoni latu, 2015. gadā - 20 miljoni latu, 2016. gadā un turpmāk - 30 miljoni latu. «Tā ir atbilde, kas paliek mazākām pašvaldībām. To var uztvert arī kā spiedienu tām saskatīt savu nākotni sadarbībā ar tiem, kas jau ir nosaukti par attīstības centriem,» sacīja ministrijas pārstāvis.
Viņš neslēpj plānus panākt pašvaldību tālāku apvienošanos, jo novadi teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti dažādi, tāpēc nespēj vienādi attīstīties, pēc pirmajiem četriem jaunajās robežās aizvadītajiem gadiem tas ir kļuvis skaidrāk redzams.
Attīstība ir veiksmīgāka tur, kur pilsēta ir kopā ar lauku teritoriju, kā Gulbenes, Kuldīgas, Saldus, Tukuma, Madonas novadā. Savukārt Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils novadam nav šādu attīstības centru, bet «Liepājā ir vēl sliktāka situācija - tur pie pilsētas ir nevis viena, bet četras samērā mazas pašvaldības», teica A. Antonovs. No viņa teiktā izriet, ka ir nolūks salikt kopā ar lauku teritorijām arī lielās pilsētas.
«Godpilnais nosaukums nāk ar pienākumiem, un pienākums ir parūpēties par apkārtesošo teritoriju. Nevar viens būt apzeltīts, bet otrs dubļos,» uzskata VARAM pārstāvis. No reģionālās attīstības centriem tiks gaidīta stratēģija, kas paredzētu naudas ieguldījumus visā teritorijā, «uz kuru izplešas tās ekonomiskā ietekme».
A. Antonovs sacīja: «Mēs piedāvājam brīvprātīgu apvienošanos. Vai tā pārvērtīsies par piespiedu apvienošanos? Ļoti iespējams.» Viņš vēl nekonkretizē, vai pēc četriem gadiem pašvaldību vēlēšanas notiks mazākā skaitā pašvaldību. Šajā sasaukumā neviens nav izšķīries par iekļaušanos lielākā novadā, bet Rojas novads sadalījās Rojas novadā un Mērsraga novadā. «Katram ir tiesības uz savu viedokli,» sacīja LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis. Viņaprāt, VARAM strādā cilvēki, kuriem nav pieredzes. «Šo sadarbību nevarēs nodrošināt no augšas. Novadu un pilsētu cilvēkiem pašiem abpusēji ir jāgrib izveidot šādu modeli, un gan vieniem, gan otriem ir jāredz ieguvumi no tā,» teica A. Jaunsleinis.