Tā pa īstam krīzi sākam izjust tikai pēdējos mēnešos - pieauguši komunālie maksājumi, un ekonomikas kritumu reāli ieraudzījām ciparos. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad pirmssvētku periodā pārdošanas apjomi nepieaug.
Galvenā problēma ir nodokļu politikā: gada sākumā valdība pa nakti paniski pieņēma vairākus lēmumus. Tika pacelts PVN, akcīzes nodoklis u.c. Pats princips bija nepareizs, jo bija jāmazina izdevumi, nevis jāceļ nodokļi, jo tas palielināja ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pērn nelegālā alkohola tirgus pieaudzis līdz 30%, tagad tie varētu būt 40% - paredzam, ka pieaugs arī līdz 50%. Neskatoties uz kopējo situāciju, mēs nesēžam un nesūdzamies par dzīvi. Mūsu skatījumā krīze ir dabiska parādība, tā ir iespēju laiks, jo jāiziet no savas komforta zonas un jāpārvērtē situācija. Sākot ar 2008.gadu, mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai izietu ārpus vietējā tirgus. Uzlabojam produktu kvalitāti, jo jāpalielina nevis pārdošanas apjomi litros, bet gan ieņēmumi. Eksportējam uz visām pasaules malām, izņemot Antarktīdu. Jā, tie apjomi ir mazi, bet tas ir pagaidām. Un pat ja cipari patlaban neliek smaidīt, esam pārliecināti, ka, cīnoties par augstāku kvalitāti un lielāku efektivitāti, spēsim izķepuroties. Protams, optimizējam darbību - laikos, kad uzņēmums piederēja valstij, tajā strādāja ap 700 cilvēkiem, tagad - 250. Samazinājām arī algas: kad akcionāri saņem vairākas reizes mazākus ieņēmumus, nevar cerēt uz to pašu algu. Mēs to uztveram kā pašsaprotamu.
Runājot par ekonomikas sildīšanu, nav jāizgudro velosipēds. Mūsuprāt, no ienākuma nodokļa jāatbrīvo tā peļņa, kas tiek reinvestēta. Tas stimulētu vairāk ieguldīt attīstībā.