Kaitēja nozares reputācijai
Nīderlandes tiesa otrdien piesprieda divarpus gadu cietumā bijušajam gaļas vairumtirgotājam Villijam Seltenam, kurš klientiem pārdeva lielu daudzumu zirga gaļas, kas oficiālajos dokumentos bija uzrādīta kā liellopu gaļa. Tiesa viņu atzina par vainīgu krāpniecībā - rēķinu, marķējumu un pavadzīmju viltošanā. Prokuratūra prasīja negodīgo uzņēmēju sodīt ar pieciem gadiem cietumā.
V. Seltenu aizturēja 2013. gada maijā jeb dažus mēnešus pēc tam, kad visā Eiropā bija uzliesmojis «viltotās» gaļas skandāls, jo vairākās valstīs pārtikas produktos tika atklāta zirga gaļa, kas nebija norādīta uz iepakojuma. Tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka divi nīderlandietim piederoši uzņēmumi laikaposmā no 2011. līdz 2012. gadam pārdevuši 336 tonnas zirga gaļas kā simtprocentīgi tīru liellopu gaļu, vēsta dutchnews.nl.
Tiesa norādīja, ka V. Seltens negodīgi nopelnījis, iepērkot lētu zirga gaļu, sajaucot to ar liellopu taukiem un pārdodot kā liellopu gaļu, kas ir daudz dārgāka. Tiesneši arī paziņoja, ka nu jau bankrotējušā uzņēmēja savtīgās rīcības dēļ nopietni cietusi Nīderlandes gaļas pārstrādes nozares reputācija, jo V. Seltens «viltoto» gaļu pārdevis vairāk nekā 500 uzņēmumiem visā Eiropā.
V. Seltena advokāts pēc sprieduma pasludināšanas britu raidsabiedrībai BBC sacīja, ka viņa klients esot «sarūgtināts un pārsteigts». Pēc tiesas procesa noslēguma martā pats apsūdzētais medijiem atzina, ka ir pieļautas kļūdas viņa uzņēmumu grāmatvedībā, bet noraidīja, ka būtu krāpies ar nodomu.
Lielbritānijas tiesa pagājušajā mēnesī kādam lopkautuves īpašniekam piesprieda 8000 mārciņu (11 tūkstošu eiro) lielu soda naudu un viņa darbinieku sodīja ar četriem mēnešiem cietumā, jo viņi nebija ievērojuši ES gaļas izsekojamības noteikumus, nenorādot dokumentos, kur pēc nokaušanas nonākuši 55 zirgu kautķermeņi. Kautuves īpašnieks apgalvo, ka daļu no kautķermeņiem pārdevis vairākiem itāļu restorāniem Ziemeļanglijā.
Uz pelmeņiem neattiecas
Zirga gaļas skandāls izcēlās 2013. gada janvārī, kad Īrijas pārtikas kvalitātes uzraugi paziņoja, ka uzgājuši zirga gaļu burgeros, kas pārdoti britu mazumtirdzniecības tīklu Tesco, Iceland un Lidl veikalos. Neilgi pēc tam zirga gaļu atklāja arī ātro uzkodu restorānu ķēdes Burger King ēdienos.
Atsevišķi produkti, kuri saturēja zirga gaļu, līdz Lielbritānijas lielveikaliem bija nonākuši caur pieciem dažādiem piegādātājiem no četrām Eiropas valstīm. Vēlāk veiktajās DNS pārbaudēs atklājās, ka vēl vismaz 15 ES dalībvalstu lielveikalu plauktos bija nonākuši pusfabrikāti un gatavie ēdieni, kuru sastāvā bija zirga gaļa, lai gan tā nebija norādīta uz produktu iepakojuma.
Pēc skandāla ES veikusi virkni pasākumu, lai novērstu trūkumus Eiropas pārtikas piegādes ķēdē, piemēram, 2013. gada beigās pieņemot regulu, kas svaigas, atdzesētas un saldētas cūkgaļas, aitas, kazas un mājputnu gaļas marķējumā liek norādīt, kur dzīvnieks ir audzēts un nokauts. Noteikumi, kas stājās spēkā 1. aprīlī, attiecas arī uz gaļu, kas nākusi no valstīm ārpus ES. Tie gan nav tik stingri kā liellopu gaļai, kuras marķējumā jānorāda arī dzīvnieka dzimšanas vieta.
ES vadība joprojām neuzskata par vajadzīgu noteikt stingrākus izsekojamības noteikumus gaļai, kas ir iestrādāta gatavajos produktos. Eiropas Parlaments februārī pieņēma rezolūciju, kurā aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām, kas noteiktu, ka gatavajiem pārtikas produktiem, kuri satur gaļu, piemēram, pelmeņiem, marķējumā jānorāda gaļas izcelsmes valsts. Parlamentārieši uzskata, ka tas atjaunotu patērētāju uzticību.