Saistības ar Ventspils mēru un naftas tranzītu dēļ jau ilgstoši ZZS pielipusī palama «trubas zemnieki» nepārprotami diskreditē ZZS elektorāta sākotnējos ideālus. To atsvaidzināšanai un spodrināšanai ministrs tad arī ļoti operatīvi nolēmis izmantot EK iedalītās politiskās retorikas kārtis: iestāties par ekoloģiski tīru Latviju un tradicionālām vērtībām un izrādīt politisko mugurkaulu attiecībās ar ES valdību.
Šis gan ir lētās popularitātes gadījums, jo lielīšanās ar mugurkaulu ZZS faktiski neko neprasa: cīņa jau ir izcīnīta, un ES līmenī ĢMO aprites likums valstīm un pašvaldībām ļauj noteikt savas teritorijas vai to daļas par brīvām no ĢMO. Ļaužu tracināšana ir arī nevietā, jo Latvijā 'Amflora' kartupeļu audzēšana ir maz ticama. Galvenokārt tāpēc, ka šī šķirne nav domāta cilvēku uzturam, bet pārsvarā paredzēta tehniskās cietes iegūšanai, kas nepieciešana papīra, tekstilpreču un līmes izstrādājumu ražošanā, un Latvijā nav tam piemērotas rūpnīcas. Turklāt šos kartupeļus audzēt gribētāji būs pakļauti ne mazāk stingrai kontrolei kā pašlaik ekoloģisko lauksaimniecību praktizējošie: tam nepieciešami zināmi priekšnoteikumi un noteiktu normu ievērošana, kas līdz ar noieta tirgus meklēšanu ārzemēs, transporta jautājumu u.tml. 'Amflora' audzēšanu Latvijā dara maz ticamu. Daudz grūtāk par lēto (un ar administratīvajiem resursiem veikto) ZZS aģitāciju pret ģenētiski modificētajiem «monstriem» būtu noorganizēt rūpnieciskās cietes ražotni, tās apgādi ar izejvielām un ar to saistīto darbvietu radīšanu. ZZS kara tauri var pūst droši: neviena cīnītāja pretējos ierakumos nav.
Līdz ar ministra Vējoņa izteiktajiem aicinājumiem nodrošināties pret ģenētiskās modifikācijas briesmām izplatījies cits drauds: nopietna tautsaimniecības un zinātnes jautājuma trivializēšana. Gēnu inženierija nav vis ekstravagants hobijs, bet gan mūsdienu zinātnes un tautsaimniecības sadarbības realitāte, kas strauji attīstās un sazarojas jaunās disciplīnās. Piemēram, nozares trieciennieki ASV jau runā nevis par gēnu inženieriju, kas ņem noteiktu organismu un uzlabo kādas vēlamās tā īpašības (noturību pret nelabvēlīgu klimatu vai kaitēkļiem, augstāku produktivitāti u.tml.), bet par sintētisko bioloģiju, kas organismu pārmaina pēc būtības. Vienu no trakākajām vīzijām šai sakarā paudis Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) «ķertais profesors» Drū Endijs, stāstot par koku, kuram, pārprogramējot tā DNS, var «iestāstīt» izaugt uzreiz par grāmatu plauktu. Var jau pagrozīt pirkstu pie deniņiem un teikt, ka līdz pat pastardienai pilnīgi noteikti lētāk un ātrāk būs plauktus taisīt no dēļiem, tomēr smīns no sejas pazūd, uzzinot sintētisko biologu ikdienu: jau taustāmiem sasniegumiem, ģenētiski pārveidojot baktērijas, kas cukuru pārveido naftā, un baktērijām, kas ražo elektrību. Turpat blakus ir informācijas tehnoloģiju gaišākie prāti, kas jau ilgstoši snaikstās ap gēnu fascinējošo informācijas uzglabāšanas, apstrādes un pārvadīšanas spēju. Retoriski sakot, varat trīsreiz minēt, kuram pieder nākotne: MIT sapņotājiem vai Vējoņa tipa ksenofobijai.
Kā liecina vēsture, zinātnē un attīstībā vispār nopietnas pretenzijas uz troni piesaka Viņas Augstība Nejaušība, un tā var manifestēties tikai tai labvēlīgā vidē. Proti, lai gadītos liktenīgā laimīgā nejaušība, kaut kam ir diezgan plānveidīgi jānotiek. Arī dažam Latvijas zinātniekam gēnu inženierija ir ikdienas darbs, un ilgi gaidītā «Latvijas Nokia» itin labi varētu rasties arī šai jomā. Politisko kapitālu tā radīt, protams, ir lētāk, tikai tā būs tāda Laimas nauda, kas purvā uz ciņa žāvējas jeb patiesībā jau prauli vien ir. Darbietilpīgāk, toties ilgtspējīgāk un tālredzīgāk, būtu izglītoties pašiem un padalīties arī ar sabiedrību, kā ar zinātnes sasniegumiem celt ražību, mērķtiecību, pievienoto vērtību, pelņu un labklājību.
Paradoksālā kārtā gēnu inženierija, piemēram, iet roku rokā ar bioloģisko lauksaimniecību, jo laboratorijā gūtās atziņas lieti noder selekcionāriem, lai to darbs būtu mērķtiecīgāks un efektīgāks. Un gan jau praktiska pieredze kādas bioloģiski modificētas un ES par labu atzītas kultūras audzēšanā Latvijas zinātniekiem un labu ideju dzīvē ieviesējiem arī būtu noderīga.