Kolēģi vaimanāja, kad tuvojās dzimšanas diena un prāvu daļu algas atkal nācās izputināt galda klāšanai. Viņi satraucās, vai pietiks naudas, kad jāpērk kārtējā dāvana kolēģim. Lielākā kolektīvā apdāvināmo daudz, it īpaši, ja attiecības sirsnīgas.
Gaušanos par dārgo apdāvināšanos un bagātīgo galdu nenoteica skopums, bet gan mūsu dzīves situācija. Tikai retais pārticis - lieka nauda bija tām skolotājām, kurām turīgi vīri. Pārējās skaitījām katru latiņu. Es biju divdesmitgadniece bez ģimenes - man nebija jāuztur bērni. Krustmātei par istabiņu maksāju maz, studijas deviņdesmito gadu vidū nebija pārlieku dārgas. Tomēr arī manam maciņam iegrieza pieticīgās algas putināšana svinībām it kā draudzīguma un koleģialitātes vārdā.
Divdesmit trīs gadu vecumā dabūju darbu ar samērā labiem ienākumiem. Ievēroju, ka manā jaunajā darbavietā kolēģi dzimšanas dienā un vārdadienā uz galda uzliek tikai konfektes, kādu cepumu. Retais izvēlējās kolēģus aplaimot ar bagātīgi klātu galdu, labu vīnu. Cits citu apsveicām ar ziediem. Tas arī viss.
Manuprāt, dāvināšana nedrīkst pārvērsties par slogu, ka «pieklājības pēc tomēr vajag». Tādas dāvanas ir bezjēdzīgas. Es justos nelaimīga, ja zinātu, ka radi, draugi, kolēģi meklējuši man dāvanu sakostiem zobiem.
Tāpēc dāvanas vēlos saņemt tikai no pašiem tuvākajiem: vīra, mātes un sava bērna. Arī no dažiem ģimenes draugiem, kuri ceļojumā īpaši man meklējuši mazu dāvaniņu vai no sirds izrakņājuši veikaliņus tepat Latvijā, lai atrastu ko tādu, par ko tiešām priecāšos. Arī pati esmu rīkojusies līdzīgi mīļu cilvēku dēļ.
Iet ciemos un nedāvināt neko tomēr neesmu gatava. Ja cilvēks savā dzimšanas dienā vēlas svinības un ir ielūdzis draugus, tad ierasties tukšām rokām vai ar bezjēdzīgu «māla pūci» padusē, man šķiet nepieņemami. Tā rīkoties ir pieļaujami studentu gados, kad naudas nav nevienam, bet ir vēlēšanās draudzēties un svinēt. Tad dāvanai noder jebkas. Kaut sirsnīgi pasniegta loku buntīte, ko uzgriezt uz cienasta - ceptiem kartupeļiem!
Dāvanas vietā ziedot? Man tas atgādina ko līdzīgu pamperu pakas nopirkšanai savam bērnam, dodoties uz svinībām,- sak, dāvanai nesanāca, bija vajadzības! Ja pietiek naudas ziedojumiem un ir nopietns iemesls to darīt, lūdzu. Tomēr jaukt ziedošanu ar citām dzīves jomām, piemēram, no sirds izvēlētu dāvanu dzimšanas dienā draugam, man šķiet liekulīga labdarība.