Protams, ka līdzšinējā kārtība, kad partijas pārtika no sponsoru naudas, bija amorāla. Partijas kļuva par marionetēm sponsoru rokās. Manuprāt, problēmu ir iespējams atrisināt vienkārši un efektīvi. Nav nepieciešama nekāda valsts apmaksāta partiju darbības finansēšana. Lai tās pārtiek tikai no biedru naudām un legālas saimnieciskās darbības. Ja jau partijas solās, pie varas nākot, būt «tautas kalpi», tad lai arī parāda savu labo gribu un darbu veic brīvprātīgi uz entuziasma pamata. Nekāda speciāla valsts finansējuma atsevišķām «izredzētajām» partijām! Vēl vairāk - jāaizliedz jebkādi ziedojumi «no malas» un aģitējošs atbalsts no «trešajām personām». Legāli noformētās partijas savu propagandu un viedokļus varētu izteikt pēc vienlīdzības principa tikai kādā speciālā valsts finansētā preses izdevumā vai valsts apmaksātā «laukumā» reģionālajā presē, kā arī valsts apmaksātā sistemātiskā un regulārā raidlaikā radio un televīzijā. Tas tad varētu būt valsts atbalsts politisko organizāciju darbībai.
Līdzīgi nosacījumi attiektos arī uz Valsts prezidenta vēlēšanām. Par tautas vēlētu Valsts prezidentu varētu tikt izvirzīts jebkurš Latvijas pilsonis, kas atbilstu attiecīgajam vecuma un izglītības cenzam. Izvirzīt varētu partijas, sabiedriskās organizācijas, iedzīvotāju apvienības un arī pats pretendents. Ar sava politiskā viedokļa izklāstu un sava stratēģiskā valsts plāna vīziju pretendents līdzīgi kā partijas uzstājas attiecīgajos valsts nodrošinātajos masu informācijas līdzekļos.
Arvīds Kalme