Iepriekš tika plānots, ka nodoklim būs «neapliekamais minimums» - 50 kvadrātmetru dzīvokļiem un 100 kvadrātmetri privātmājām. Taču šāds scenārijs no nodokļa ļautu izvairīties tiem, kuriem pieder mazs dzīvoklis vai māja ekskluzīvā vietā, piemēram, Vecrīgā, uzsver Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. «Taču būtiskākais ir, cik lielu slogu šāds variants uzliks vidējam iedzīvotājam,» piebilst eksperts.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pamatoja, ka jaunajā variantā nevienai iedzīvotāju grupai netiks uzlikts pārlieku liels slogs. Tā kā jautājums par nekustamā īpašuma nodokli izraisīja koalīcijā karstas diskusijas, to nolemts izskatīšanai Saeimā virzīt atsevišķi no citām nodokļu iniciatīvām. Finanšu ministrija attiecīgu likumprojektu parlamentā iesniegs jau nākamnedēļ, un tālāka tā redakcija būs atkarīga no deputātiem. Jau vēstījām, ka ar nākamo gadu tiks ieviests arī kapitāla pieauguma nodoklis (arī - peļņai no banku depozītiem - 10%), kā arī no 15% līdz 23% tiks pacelts ienākuma nodoklis pašnodarbinātām personām. Pēc V. Dombrovska teiktā, par šo domstarpību politiķiem nebija, tādēļ šie jautājumi tiks iekļauti kopējā nākamā gada budžeta paketē.
Tiek plānots, ka pašvaldības nekustamā īpašuma nodoklim varēs piemērot līdz pat 90% lielas atlaides. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis uzsver, ka pašvaldības gaida «skaidrus lēmumus» no valdības, lai varētu modelēt, cik liels nodokļu slogs būs dažādām iedzīvotāju kategorijām. «Taču jāsaprot, ka jebkura atlaide ir negūtie budžeta ieņēmumi,» teica A.Jaunsleinis un piebilda, ka trūcīgās personas, kā līdz šim uz atbalstu noteikti varēs pretendēt.
Atgādināsim, ka jau tagad iedzīvotāji maksā nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Nākamgad likme zemei būs 1,5% (tagad 1%) un tiks saglabāts 25% nodokļa maksājuma pieauguma ierobežojums. Ar nākamā gada janvāri tiks samazinātas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kas nozīmē: reālais nodokļa maksājums par mājokļiem būs mazāks, nekā liecina pašreizējie aprēķini.