Otrdienas sēdes lēmumi par minimālās algas samazināšanu līdz 140 latiem, neapliekamā minimuma samazināšanu uz pusi un no valsts budžeta finansēto atalgojuma fondu apcirpšanu par kopumā 30% valsts budžetā dos 126 miljonu latu ietaupījumu.
Tieši ar atalgojumu saistītie budžeta tēriņi ir viena no būtiskākajām izdevumu pozīcijām, uz kā rēķina valdība plāno īstenot deficīta samazināšanu par 500 miljoniem latu. Lēmumi ir smagi, bet, kā pēc sēdes uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis (JL), valdībai, lai nodrošinātu Latvijas valsts maksātspēju, nav lielas izvēles. Ja budžeta izdevumi netiks samazināti, sekas varot būt vēl daudz smagākas. Jo, nevienojoties par budžeta grozījumu pieņemšanu un deficīta samazināšanu, valdība riskē nesaņemt 1,19 miljardu latu ārvalstu aizdevumu, savukārt bez tā nevarēs finansēt izdevumus, izmaksāt algas, pensijas utt. Par konkrētu jauno izdevumu rāmi, kuru virzīs uz Saeimu budžeta grozījumu 2.lasījumam, valdība varētu lemt ārkārtas sēdē ceturtdien, kad arī būs precīzi aprēķini.
Pēc V.Dombrovska teiktā, algu samazināšana skars visus valsts budžeta finansētajās iestādēs strādājošos. Līdz otrdienas vakaram vēl nebija skaidrs, kā valdības lēmums konkrēti ietekmēs skolotājus, ārstus, medmāsas, policistus un ugunsdzēsējus, jo vienošanās par atalgojuma fondu apcirpšanu par 30% no 1.jūlija var īstenot gan atbrīvojot cilvēkus, gan samazinot algas. Īpaša diskusija otrdien vakarā valdībā izvērtās par mākslas, mūzikas, sporta skolām un pedagogu atalgojumiem, jo uz šo tēriņu rēķina paredzēts ietaupīt ap 13 miljoniem latu. Šī lēmuma īstenošana var nozīmēt gan attiecīgo skolu slēgšanu, gan pedagogu algu (arī vispārizglītojošo skolu) samazināšanu par likmi līdz minimālajai algai.
Otrs būtiskākais izdevumu ietaupījumu postenis, par ko otrdien tika panākta vienošanās, ir sociālā budžeta apcirpšana par 34 miljoniem latu. Skaidrību, kā tieši valdība to īstenos, premjers otrdien gan neviesa. Tiesa, norādot, ka Labklājības ministrijai līdz ceturtdienai uzdots atrast risinājumu, V.Dombrovskis ļāva nojaust, ka, visticamāk, tas tiks izdarīts, samazinot no gada sākuma par 30 santīmiem par katru darba stāža gadu palielinātās piemaksas pie pensijām (patlaban 70 santīmu). FM aprēķini liecina, ka tad budžetā šogad ietaupītu 31 miljonu latu. Pensionāru federācija paziņojusi, ka šādam risinājumam nepiekrīt.
Trešais lielākais izdevumu samazināšanas postenis ir iepriekš par prioritārajām atzīto Izglītības, Veselības, Iekšlietu un Aizsardzības ministriju budžeta tēriņu apcirpšana kopumā par gandrīz 80 miljoniem latu. Lielākais samazinājums attiecas uz Veselības ministriju, kuras budžetā uz veselības pakalpojumu samaksas rēķina plānots ieekonomēt 45 miljonus latu. Atbildīgais ministrs Ivars Eglītis (TP) solīja, ka nolemto pildīs, lai arī tas neesot viņa lēmums un par sarkanajām līnijām, kuras ar šādu izdevumu samazināšanu būs jāpārkāpj, viņš jau esot runājis.
Sociālie partneri valdības soļiem deficīta samazināšanā otrdien pauda atbalstu, lai arī kritizēja par kavēšanos izdevumu samazināšanā un nespēju atrast risinājumus, kā vairāk izdevumus apgriezt, reformējot un samazinot valsts pārvaldes izdevumus, atsakoties no funkcijām un mazinot ministriju skaitu.
Lai vairotu budžeta ieņēmumus, no 1.jūlija tiks celts akcīzes nodoklis alum un ieviesta progresīvā ienākuma nodokļa likme, kuras lielums vēl nav zināms. Pēc otrdienas sanāksmes valdībai un sociālajiem partneriem vēl nebija izdevies atrast, kā ietaupīt vēl 40 miljonus latu ministriju budžetos, lai iekļautos nospraustajā deficīta samazināšanas mērķī. To sola līdz ceturtdienai.