Tiesa, ne pats sekretārs, ne izglītības ministre Tatjana Koķe par šādu iespēju nevēlējās runāt. _JL_ vadītāja Solvita Āboltiņa un iekšlietu ministre Linda Mūrniece (_JL_) pieļāva, ka M.Gruškevicam atrastos darbs Iekšlietu ministrijā, kam stāv priekšā Policijas akadēmijas likvidēšana. Pagaidām netiek runāts par M.Bičevska iespējamo rotēšanu, taču neoficiāli izskanējis arī Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa vārds. Viņš no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uz ministriju pārnāca strādāt laikā, kad ministra amatu ieņēma bijušais PVD šefs TP biedrs Vinets Veldre.
Premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne gan uzsver, ka iespējamā valsts sekretāru rotācija ir tikai sākotnēja ideja, kas varētu «izraisīt arī citu koalīcijas partiju viedokļus».
Nākamnedēļ ar rosinājumu veikt grozījumus likumā, kas skaidrāk noteiktu augstāku ierēdņu saistību ar politiku, grasās nākt klajā Valsts prezidents. Kā stāsta viņa padomniece Sandra Kukule, domas dalās par valsts sekretāriem nosakāmajiem ierobežojumiem. Vieni uzstāj, ka viņiem būtu jāaizliedz ieņemt amatus partijās, citi - ka augstākie ierēdņi nevar būt partiju biedri. Varētu arī noteikt, ka turpmāk ierēdņiem, kas nolemj piedalīties vēlēšanās, kampaņu laikā būtu jāatsakās no sava amata pildīšanas.
M.Bičevskis gan ir skeptisks pret šādiem priekšlikumiem. «Vai aizliegums būt partijā var ietekmēt lojalitāti?» viņš jautā. Tas nozīmējot, ka cilvēki nevarēs strādāt valsts pārvaldē tikai tāpēc, ka bijuši sabiedriski aktīvi.