Tomēr pat pēc Eiropas Savienības (ES) un ASV pagājušajā nedēļā izsludinātajām tā saucamajām trešā līmeņa sankcijām, kas ir tieši vērtas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un militāro sektoru, un vēl vairāku ietekmīgu V. Putina lojālistu iekļaušanas melnajos sarakstos nav ārēju pazīmju, ka Kremlī gatavotos «galma apvērsumam». Gluži pretēji - V. Putina sabiedrotie paziņojuši, ka viņu uzticība valdniekam tikai nostiprinās.
Valsts intereses augstākas
Dažas dienas pirms 29. jūlija, kad Brisele un Vašingtona paziņoja par līdz šim nopietnākajām sankcijām pret Krieviju, rietumvalstu medijos parādījās informācija, ka Krievijas ekonomiskā un biznesa elite esot nopietni nobažījusies par Rietumu plānoto atbildi uz Maskavas rīcību Ukrainā.
Respektablais vācu izdevums Der Spiegel, atsaucoties uz Vācijas izlūkdienestu ziņojumiem valdībai, savā 27. jūlija numurā rakstīja, ka V. Putinam pietuvināto oligarhu un siloviku jeb stingrā politikas kursa piekritēju (no kuriem vairāki padomju gados bija V. Putina kolēģi Valsts drošības komitejā) vidū izcēlušās nopietnas domstarpības par to, kādai vajadzētu būt Kremļa atbildei uz rietumvalstu sankcijām.
«Saskaņā ar Vācijas izlūkošanas informāciju ir ļoti iespējams, ka daži oligarhi, kuri ir noraizējušies par ES sankcijām, drīzumā ekonomiskās intereses izvirzīs augstāk par politiskajiem apsvērumiem un mēģinās uzlikt bremzes Putinam,» rakstīja Der Spiegel.
ES un ASV sankciju efektu nopietni ir izjutuši Kremlim pietuvināti biznesmeņi, kuri savu bagātību ir iekrājuši laikā pēc V. Putina nākšanas pie varas 1999. gadā. Starp viņiem minami Genādijs Timčenko un brāļi Arkādijs un Boriss Rotenbergi, kurus ar prezidentu saista ne tikai biznesa darījumi, bet arī mīlestība pret seno austrumu cīņu džudo.
Pēc tam, kad ASV pavasarī bija vērsušas pirmās sankcijas pret Šveicē dzīvojošo G. Timčenko, viņa sieva klīnikā nevarēja norēķināties par muguras operāciju, jo pēkšņi visas viņas vīra kredītkartes bija bloķētas.
Neskatoties uz sankciju nodarītajiem zaudējumiem, G. Timčenko apgalvo, ka Krievijas biznesa elite nevērsīsies pret V. Putinu, jo viņi valsts intereses vērtējot augstāk par personīgo labumu. «Ir naivi uzskatīt, ka ar šādām metodēm mūs var iebiedēt vai piespiest atkāpties no savas pozīcijas,» viņš sacīja ziņu aģentūrai Itar-Tass.
Nospiedīs uz ceļiem
Analītiķi uzskata, ka Kremlī «galma apvērsums» nav gaidāms, jo V. Putins savas 13 gadu ilgās valdīšanas laikā ir izveidojis stingri kontrolētu politisko sistēmu vai viņa terminoloģijā «varas vertikāli», kas nepieļauj nepakļaušanos varas spicei.
«Biznesa elite ir šausmās,» Maskavas Politisko tehnoloģiju centra vadītājs Igors Buņins sacīja Bloomberg. «Neviens nerunās pretī Putinam, jo pastāv netieši atmaksas draudi. Jebkura pretošanās pazīme, un viņi tiks nospiesti uz ceļiem.»
I. Buņinam piekrīt ziņu aģentūras Associated Press žurnālists Vladimirs Isačenkovs, kurš domā, ka no rietumvalstu puses izskanējušajām cerībām, ka ekonomiskās sankcijas varētu iedrošināt Krievijas biznesa eliti un plašāku sabiedrību pieprasīt Kremļa politikas kursa maiņu, nav pamata.
«Miljardieri, no kuriem dažiem ir tuva personīgā saikne ar Putinu, Rietumu sankciju dēļ piedzīvos lielus zaudējumus un vēlētos, lai Putins mīkstina savu politiku,» raksta V. Isačenkovs. «Bet cerības, ka viņi kaut kā varētu pierunāt prezidentu izbeigt konfrontāciju [ar Rietumiem], šķiet nenopietnas. Oligarhi ir pārāk nobijušies, lai apvienotos, bet birokrātus cieši kontrolē Putinam lojāli VDK veterāni, kuri dominē valsts aparātā.»
Arī Krievijas sabiedrībā nav manāma vēlme pēc valsts politiskās stratēģijas izmaiņām. 85% Krievijas iedzīvotāju jūlijā atbalstīja V. Putina politiku, liecina neatkarīgā pētījumu centra Levada veiktā aptauja. «Putina gāšana no troņa ir neiespējama, ņemot vērā pašreizējo sabiedrības atbalstu prezidentam,» uzskata Jevgeņijs Minčenko, kurš vada Starptautisko politiskās analīzes institūtu.