Neapmierinātība ar Latvijas valdības aktivitātēm, ko neslēpj nedz Zviedrija, kas vienmēr ir bijusi stingra Latvijas interešu atbalstītāja, nedz arī SVF, ekspertiem liek nopietni bažīties, vai starptautiskie aizdevēji tādējādi neuzgriezīs Latvijai muguru.
Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL) pirmdien ieradās Stokholmā, lai piedalītos kārtējā Baltijas Attīstības foruma sanāksmē. Tās uzmanības dēļ, ko Latvijai pēdējās dienās pievērsušas Zviedrijas amatpersonas, viņš kļuva par starptautisko žurnālistu populārāko forumā pārstāvēto politķi. Atkal un atkal jautāts, kādēļ Latvija atkāpusies no vienošanās, ko parakstījusi ar starptautiskajiem aizdevējiem, V.Dombrovskis skaidroja: vienošanās paredz, ka nakamā gada izdevumi ir jānogriež par 500 miljoniem latu, lai budžeta deficīts sasniegtu 8,5%. «Kad vienošanās tika rakstīta, SVF lietoja pesimistisku pieeju, ka pie šiem 8,5% mūs novedīs 500 miljonu latu samazinājums, tad izrādījās, ka šādu deficītu var nodrošināt ar mazāku griezienu,» valdības argumentus klāstīja premjers un piebilda, ka 500 miljonu latu tēriņu samazinājums var «nobremzēt pozitīvās iezīmes ekonomikā».
Bažas attiecībā uz situāciju Latvijā kārtējo reizi ienesa satraukumu arī Zviedrijas finanšu tirgū. Tieši Zviedrijas ekonomikas atkarību no Latvijā notiekošā Zviedrijas Ārlietu institūta vadītājs Tomass Riess sauc par galveno iemeslu tam, kāpēc Zviedrijas valdības pārstāvji ir kļuvuši tik nervozi. «Viens no galvenajiem faktoriem ir tas, ka zviedru bankas ir ļoti cieši iekļautas Baltijas un it īpaši Latvijas tirgū,» viņš saka un aicina gan neaizmirst, ka A.Borgs tik skarbs ir ne tikai attiecībā uz Latviju, bet arī pašu Zviedriju, jo valdība ievēro ļoti stingru fiskālo politiku.
Latvijas ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot Latvijas valdības argumentus, pauž neizpratni par tās lietotajām ekonomiskajām prgnozēm: «Kopš parakstīta vienošanās, ne Eiropas Komisija, ne SVF savas prognozes nav mainījuši. Nav skaidrs, no kurienes Latvijas valdība to ņēmusi.» Aizdevēju satraukumu viņš skaidro ar to, ka Latvijas puses nespēja pienācīgi samazināt izdevumus apdraud stabilizācijas programmas īstenošanu un arī eiro ieviešanu. «Ja donori piekritīs Latvijas argumentiem, viņi akceptēs to, ka Latvija turpinās dzīvot pāri saviem līdzekļiem.»
Ekonomists V.Dombrovskis neizslēdz, ka SVF tādēļ varētu pārtraukt sadarbību ar Latviju, jo «SVF darbā tā ir tikai viena no epizodēm». Arī ekonomists Mortens Hansens ir skeptisks pret pozitīvu Latvijas valdības un aizdevēju sarunu iznākumu, savukārt Nordea bankas ekonomists Andris Strazds Latvijas valdības argumentus sauc par sevis mānīšanu.
Tikmēr T.Riess apšauba, ka Zviedrija varētu apturēt palīdzības sniegšanu Latvijai. «Zviedrijas interesēs nav, lai Latvijā pieaugtu noziedzība vai palielinātos Krievijas ietekme. Bet nopietnāku ekonomisku problēmu gadījumā tas ir ļoti iespējams,» viņš uzsver.