Financial Times Dombrovska priekšlikumā saredz veidu, kā padarīt iespējamu lata devalvāciju mazāk sāpīgu eirokredītu ņēmējiem, tādējādi, protams, atkal uzkurinot ārzemju politiskajās un biznesa aprindās baumas, ka tieši tas arī ir gaidāms. The Wall Street Journal ziņo, ka priekšlikums izraisījis «vēl vienu neuzticēšanās vilni» pret Latviju. «Latvija piedraud ārzemju bankām ar milzīgiem zaudējumiem,» lasāms virsrakstā The Guardian, kas citē kādas skandināvu bankas ekonomistu, kurš saka: «Tā būtu ekonomiska pašnāvība. Kreditēšana mirklī apstātos. Nevarētu vairs paļauties uz Latvijas likumdošanu. Ārzemju tiešās investīcijas samazinātos.» Bet ziņu aģentūra Bloomberg raksta, ka priekšlikums ir «iedragājis [Latvijas] spējas pārliecināt investorus, ka tā var izpildīt vienošanos ar starptautiskajiem donoriem un izvairīties no devalvācijas».
Pēc pēdējās dienās izskanējušajiem Eiropas Komisijas, Zviedrijas, pat Igaunijas amatpersonu atkārtotiem publiskajiem izteicieniem, no kuriem nepārprotami izriet, ka Latvija ir valsts, kurai nevar uzticēties, šāds pilnīgi nevajadzīgs, pašu radīts trieciens valsts tēlam ir kārtējais atgādinājums, ka Latvijas šaubīgais finanšu stāvoklis vēl aizvien ir pasaules mediju uzmanības centrā un ka mūsu politiķi vēl aizvien nav sapratuši, uz kādas skatuves un par kādām likmēm viņi tagad spēlē.
Iespējams, ka ārzemju preses vērtējums par Dombrovska priekšlikumu ir netaisns, taču tas precīzi atspoguļo to milzīgo neuzticību, ar kuru katra Latvijas valdības rīcība vai priekšlikums Rietumos tiek uztverts. Tieši tāpat tiks vērtēti jebkuri citi negaidīti, pārprotami vai «oriģināli» soļi no valdības vai Saeimas puses. Latvijas valdībai un parlamentam patlaban nav svarīgāka uzdevuma par zaudētās uzticēšanās atgūšanu, jo bez tās vienīgie, kas būs gatavi ar mums politiski un ekonomiski sadarboties, būs tie, kuriem ir vēl šaubīgāka reputācija nekā mums.