Visticamāk, arī nevienā no nākamajām valdībām ZZS nebūs tāda komforta un iespējas izvirzīt savas prasības. Varbūt tāpēc _Latvijai un Ventspilij_ priekšsēdis A. Lembergs «dara, ko var». ZZS līderi Augusts Brigmanis un Raimonds Vējonis ir koleģiālāki, jo atšķirībā no A. Lemberga viņiem ir jārūpējas par sadarbību. Taču opozīcija jau labu laiku ironizē, ka A. Lembergs vada valdību, kuras izpilddirektors ir V. Dombrovskis.
Pretrunas iekšienē varbūt arī nav tik lielas, kā tas izskatās no malas. Ir iespaids, ka mērķis nav nogāzt valdību, bet parādīt, kurš te ir saimnieks. Iespējams, ir nolūks kaitēt Vienotības un premjera V. Dombrovska tēlam. Demonstrējot savu varenību, A. Lembergs varētu just gandarījumu divu citu kādreiz ietekmīgo cilvēku Andra Šķēles (TP) un Aināra Šlesera (LPP/LC) priekšā, jo viņš tagad ir spēcīgāks. Ietekmes nostiprināšana varētu būt arī ZZS mēģinājums dot signālu jaunas politiskās izvēles priekšā nonākušajiem Tautas partijas un LPP/LC biedriem, kuri nolēmuši šīs partijas atstāt. Varbūt ZZS arī neizdotos savas pozīcijas tā nostiprināt, ja Vienotība būtu vienotāka un tai būtu skaidrāks mērķis, uz ko norāda sociologs Aigars Freimanis. Neoficiāli runā, ka arī Vienotības otrā plāna cilvēkiem ir savas neafišētās intereses, kas apgrūtina pretošanās spējas ZZS diktātam. Partneri izmanto Vienotības cilvēku ambīcijas un rakstura trūkumus, kā arī vēlas nepakļauties premjera partijas paradumam uzstāt uz «savu vienīgo patiesību».
Vienotība nevar kritizēt
Jau pēc vēlēšanām A. Lembergs teica, ka vēlētāji ir dāvājuši uzticību V. Dombrovskim un «tagad viņš ir tur, kur viņš ir». To Ventspils mērs atkārtoja arī nesen intervijā Ievā, kur uz jautājumu, vai viņš atbalsta premjeru, skanēja atbilde: «Es viņu netraucēju. Nevar palīdzēt, ja daudzos jautājumos viedoklis par to, kā būtu jādara, ir diezgan atšķirīgs. Ja viens no galapunkta grib nokļūt zirga pajūgā, bet otrs ar motorlaivu, tad tie ir dažādi ātrumi.» Kamēr vienas ZZS dalīborganizācijas vadītājs kritizē otru partneri, tikmēr Vienotība, apzinoties, ka nevar to atļauties, savā attieksmē ir daudz koleģiālāka. No konfrontācijas izvairās gan premjers, gan viņa kolēģi.
Pēc diskusijas par Latvijas nacionālo pozīciju ES Ekonomikas un finanšu jautājumu padomei, kur ZZS iebilda pret sociālo pabalstu reformu, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Dienai atzina: «Zaļo un Zemnieku savienības jaunajiem deputātiem Eiropas lietu komisijā radās bažas, bet tas nekādā ziņā neliecina par valdības nestabilitāti. Viņi vēlējās detalizētāku skaidrojumu. Tas nav slikti, ka notiek debates.» S. Āboltiņa vairākkārt slavēja ZZS kā partnerus. Tomēr kuluāros ne viens vien lielākās koalīcijas apvienības politiķis ir kurnējis par šo situāciju. Lai arī no malas izskatās, ka sabiedroto starpā valda neuzticība, pašlaik būtu grūti nosaukt koalīcijas modeli, kurā viens vai otrs justos labāk. Sākotnēji vēl notika raudzīšanās uz Saskaņas centru, tagad jau redzams, ka ideoloģiski gan Vienotības, gan ZZS ierindas deputātiem un arī vēlētājiem SC būtu grūti pieņemams partneris. «Neviens netaisās gāzt valdību un iet kopā ar Saskaņas centru. Nav tā, ka gribam kaut ko izspiest no Dombrovska, bet nevar visu naudas griešanu plānot tikai mūsu nozarēs,» sacīja A. Brigmanis. Intervijā Latvijas Radio viņš vēl teica: «ZZS atbalsta Valdi Dombrovski. Viņš ir labākais pēdējo gadu premjers.»
Lembergs ar pavadoņiem
Katru pirmdienu A. Lembergs ierodas Saeimā, kur notiek ZZS valdes sēdes. Viņš nāk kopā ar Ventspils domes priekšsēža pirmo vietnieku Gunti Blumbergu un domes pārstāvi Kristīni Krasovsku. ZZS frakcija tagad ir intelektuāli spēcīgāka, un tajā ir deputāti ar savu viedokli. Iespējams, ja netiktu ieguldīts tik liels darbs, tā arī varētu izslīdēt no reģionālās partijas līdera rokām. Sākotnēji A. Lemberga uzbrukumi bija vērsti pret ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski, kur viņš neguva pārējo ZZS partiju atbalstu. Pret ekonomikas ministru Arti Kamparu Ventspils partijas vadītājs vērsās pēc sniega stihijas radītās enerģijas krīzes, būdams nemierā ar ministra vilcināšanos situāciju risināt. Pagaidām arī ZZS gala lēmums par attieksmi pret ministru nav pieņemts. Šis temats, kurš katram vienkāršajam cilvēkam bija labi saprotams, «tiek turēts silts». Grūtāk nojaust, ko īsti ZZS pārstāvji vēlas no ekonomikas ministra, lai jautājumu noņemtu no darba kārtības.
Atbildot uz A. Kampara nevēlēšanos atbalstīt Mārtiņa Rozes (ZZS) iecelšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, ZZS šonedēļ nobloķēja Ievas Jaunzemes apstiprināšanu par Konkurences padomes priekšsēdētāju, lai gan pret viņu ZZS iebildumu nebija, kā apgalvoja A. Brigmanis. Viņš tikai vēlējies, lai ekonomikas ministrs izrāda cieņu partneriem un koalīcijas sēdē pamato savu izvēli. «Man nekas nav pret Arti. Es tā arī viņam sacīju. Mēs tikai vēlamies, lai aktīvāk tiek apgūtas Eiropas Savienības fondu naudas,» Dienai teica A. Lemberga partijas biedrs G. Blumbergs. Viņš ir neizpratnē, kā gada sākumā iesniegtu projektu var vērtēt visu gadu. Kad 2005. gadā bija orkāna radītā krīze Ventspilī, A. Lembergs jau naktī esot sasaucis atbildīgos dienestus, tāpēc A. Lembergs neesot apmierināts ar A. Kampara pasīvo darbību. «Nekas kardināls nav noticis. Ir notikusi ziema. Ja Ventspilī parasti meklē, kā to izdarīt, tad te drīzāk ministri domā, kā nedarīt,» sacīja G. Blumbergs.
ZZS ieguvumi
ZZS ir svinējusi jau vairākas savas mazās uzvaras. Tā uzstāja, lai pašvaldībām tiek garantēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpilde 100% apmērā, un premjers daļēji piekāpās un piekrita kompromisam - garantiju noteikšanai 96% apmērā. A. Brigmanis pirms budžeta pieņemšanas brīdināja - ja šī prasība netiks izpildīta, «mēs varam noraut stopkrānu». Pēc budžeta pieņemšanas viņš jau teica, ka ar budžeta grozījumiem tik viegli vairs neies, jo uz tiem valdības nekrīt. Saeima 17. decembrī noraidīja krimināltiesību ekspertaAndreja Judina apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, jo viņam neesot pietiekamas pieredzes tiesu sistēmā, bet kandidāts bija iepriekš kritiski izteicies par Ventspils mēru.
Ar teikto, ka Vienotība limitu uz augstajiem amatiem ir izsmēlusi, ZZS paziņoja, ka turpmāk tā noteiks, kurš būs tiesībsargs, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis un Valsts prezidents. Uz to reaģējot, S. Āboltiņa nolēma veidot darba grupu, lai ar sabiedrības līdzdalību izraudzītos prezidentu. Tas sarūgtinājis A. Brigmani, jo iepriekš koalīcijas sēdē ZZS bija aicinājusi partnerus kopīgi kompromisu ceļā vienoties par visām ievēlamajām amatpersonām. Vienotība nespēj pretoties arī satiksmes ministra Ulda Auguļa veiktajām izmaiņām vairāku uzņēmumu valdēs, kurās ir iecelti ZZS un A. Lembergam tuvu stāvoši cilvēki. No Vienotības cilvēkiem amatu ir saglabājis tikai Modris Jaunups. Premjers V. Dombrov skis intervijā Dienas viesistabā sacīja, ka izmaiņas uzņēmumu valdēs varēs vērtēt pēc tā, kādi būs to darbības rādītāji. «Es tam sekošu līdzi, bet tā ir paša ministra atbildība, kādu politiku viņš īsteno,» teica premjers. Ventspilnieki ir saņēmuši tīri praktiskus labumus - valsts galvojumu Ventspils Olimpiskā centra infrastruktūras attīstībai vairāk nekā 3 miljonu latu apmērā. Vienotības cilvēki ir atzinuši, ka situācija ir diezgan bezcerīga, jo A. Lembergs ir viens no populārākajiem politiķiem un sabiedrība šādu politiku akceptē. Kaut ko mainīt varētu tikai sabiedrības attieksmes maiņa.