Ministru prezidents Marks Rute no Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (VVD) nespēja pārliecināt kolēģus no galēji labējās Brīvības partijas par labu izdevumu samazinājumam un demisionēja.
Tam ceļu bruģēja sestdienas notikumi, kad Brīvības partijas līderis Gērts Vilderss, demonstratīvi pametot sarunu zāli, noraidīja premjera ieceri samazināt 2013. gada budžeta deficītu par 16 miljardiem eiro (11,24 miljardi latu). Lai to panāktu, bija iecerēts mazināt ārvalstu palīdzībai atvēlētos līdzekļus un paaugstināt pensionēšanās vecumu no 65 uz 66 gadiem.
«Mēs negribam, lai mūsu pensionāri cieš Briseles diktatoru dēļ,» sacīja G. Vilderss. Viņš uzsvēra, ka pakļaušanās Eiropas noteikumiem ir muļķīga un kaitētu valsts ekonomikai.
Nīderlande allaž lepojusies ar augstu finanšu disciplīnu, turklāt bija viena no kaislīgākajām piebalsotājām Vācijai, atbalstot budžeta deficīta griestus 3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr prognozes liecina, ka deficīts eirozonas piektās lielākās ekonomikas valstī draud sasniegt 4,7% atzīmi, informē BBC.
ES devusi Nīderlandei laiku līdz 30. aprīlim, lai sakārtotu nākamā gada finanses, taču valdības krīze aptumšojusi iespējas īstenot prasīto. Turklāt starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch brīdinājusi, ka valstij var nākties šķirties no rūpīgi sargātā augstā AAA novērtējuma.
Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Nēlī Krusa, kas ir arī demisionējušā premjera partijas biedre, netaupīja asus vārdus un nosauca G. Vildersu par liekuli, norādot, ka Nīderlande līdz šim publiski allaž atbalstījusi finanšu disciplīnas līgumu ar 3% budžeta deficīta griestiem.
«Tagad kaut ko pārmest Briselei ir muļķīgi, nepareizi, mulsinoši, un tas neko neatrisina,» N. Krusu citēja AP.
Pagājušajā nedēļā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdināja, ka Eiropa nedrīkst zaudēt modrību, domājot, ka ļaunākais ir aiz muguras. Lai gan arvien biežāk izskan pārmetumi, tajā skaitā arī pašā SVF, ka bargie taupības pasākumi vēl vairāk kaitē reģiona ekonomikai, politikas maiņa nebūtu pareizākais solis, jo atbaidītu investorus no krīzē smagāk skartajām valstīm, uzsvēra The Washington Post.
Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jāgers steidz mierināt, optimistiski solot, ka valsts līdz maijam spēšot vienoties par budžeta izdevumu samazinājumu.