Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība Rīgas Centrāltirgus (RPAS RCT) netaupa naudu arī reklāmai, aicinot ikvienu atnākt un solot, ka patiks. Pērn rudenī sevi pieteica Sakņu paviljonā filmēts raidījums Garšīgi dzīvojam, ar tā palīdzību Centrāltirgus tēla veidošanā tiek iesaistīti sabiedrībā zināmi ļaudis. RPAS RCT šim publicitātes projektam kopumā atvēlējis apmēram 70 tūkstošus latu - apmaksāta tiek gan raidījuma veidošana, gan raidlaiks kanālā TV3. Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs atklāj, ka pārraidīti jau puse no 25 pasūtītajiem raidījumiem, un uzskata, ka tieši mārketinga aktivitātes palīdzējušas kāpināt uzņēmuma apgrozījumu - trīs gados tas pieaudzis par vairāk nekā septiņsimt tūkstošiem eiro, un aizvadītais gads noslēgts ar septiņu miljonu eiro apgrozījumu.
Pret kontrabandu bezspēcīgi
Tomēr daudzas svarīgas lietas aiz spožās reklāmas fasādes tirgus vadībai jau gadiem ilgi neizdodas sakārtot. Dienas novērojumi un lasītāju sūdzības liecina, ka daudzi tirgotāji joprojām nav atmetuši nelāgos šmaukšanās, pircēju apsvēršanas un čeku neizsišanas paradumus. Tāpat arī, Rīgas domes uzņēmumam piederošajā teritorijā maizi pelnot, likumus turpina apiet kontrabandas preču tirgotāji.
«Nebāzīšu galvu zem galda un neteikšu, ka tirgū tas nenotiek. Kad šeit vēl nestrādāju, kontrabandas tirgotājus redzēju uz katra stūra. To vērtēju no kriminoloģiskā un sociālā aspekta - tirgus ir vieta, kur darbojas pieprasījuma un piedāvājuma princips. Ir viegli pārmest, bet kāda ir likumdošana? - Legāli tirgot cigaretes tirgū nav iespējams! Tas, ko mēs darām, - izolējam šos tirgotājus. Kad saņemam informāciju, ka kāds aktivizējies, aicinām talkā policiju. Ja piecas reizes esam parādījuši konkrētu tirgotāju, policija viņu piecas reizes aizved uz iecirkni uzrakstīt protokolu un nākamajā dienā viņš atkal ir klāt, tā nav mana problēma,» norāda A. Abramovs.
Ķer pie rokas
Izolēšanas princips tirgū tiekot pielietots arī pret negodīgajiem komersantiem: «Saņemot daudz sūdzību par kādu nomnieku, piecu dienu laikā liekam pārtraukt tirdzniecību un laužam sadarbības līgumu. Tāpēc aicinu cilvēkus nedomāt, ka sūdzēties nav efektīvi! Jo, ja tā domās visi, negodīgo tirgotāju prakse nebeigsies!» RCT vadītājs piebilst, ka ir svarīgi, lai informāciju par pārpratumu pircējs kontroles daļai sniegtu nekavējoties, lai vainīgo varētu noķert pie rokas. Uz sūdzību pamata līgumi tiekot lauzti vidēji reizi mēnesī, bet vasarā, kad tirdzniecība aktīvāka, - negodīgus pārdevējus no tirgus padzenot biežāk. Tāpat arī administrācija cenšoties atbrīvoties no nodokļu nemaksātājiem: «Mums izdevīgāk meklēt godprātīgu tirgotāju, nevis sadarboties ar tādu, kurš nonācis mūsu redzeslokā un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) melnajā sarakstā. Čeka izsniegšanu paredz tirdzniecības noteikumi, un te nevar būt pielaižu, izņemot zemnieku saimniecībām, amatniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem,» norāda A. Abramovs.
2013. gadā VID Rīgas tirgos veicis vairāk nekā pustūkstoti pārbaužu, un lielākajā daļā no tām konstatēti pārkāpumi. Tie visbiežāk saistīti ar ieņēmumu nereģistrēšanu, attaisnojuma dokumentu neizsniegšanu pircējiem, kases aparātu lietošanu, kā arī preču izcelsmes dokumentu neesamību, atklāj VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Statistika neglaimo tirgiem visā Latvijā - aizvadītajā gadā tirdzniecības noteikumus pārkāpuši 94% pārbaudīto pārdevēju. Gandrīz 800 tirdzniecības vietām kopumā piemērots 100 tūkstošu eiro liels naudas sods.
Padarīt tirgu par godīgu vietu, kur pircējs var nākt, paļaujoties, ka netiks apšmaukts, minēta kā viena no RCT prioritātēm. «Katrā paviljonā ir kontrolsvari. Mums ir stingra prasība, lai, piemēram, tirgojot Polijā audzētus ķiršus, tā arī tiktu rakstīts un to kontrolējam, pārbaudot pavadzīmes,» skaidro A. Abramovs. Uz iebildi, ka daudzi ogu un dārzeņu tirgotāji vārdus Lietuva un Polija iecienījuši aizvietot ar vārdu Bauska, Centrāltirgus vadītājs atbild, ka šī prakse no modes izgājusi: «Maldināšana notika krīzes laikā, kad palielinājās pieprasījums pēc Latvijā audzētā. Tagad pircēji zina jebkuras izcelsmes preces kvalitatīvās īpašības, un arī mūsu veikto aptauju dati liecina, ka pircējiem cena ir svarīgāka par ražošanas vietu.»