«Tad jūs iegūsiet skolotājus, kas ir ambiciozi, kas vēlas būt labi,» viņš saka. Pēc P. Šeiņina domām, ja skolotāji būs labāk izglītoti, palielināsies iespēja viņiem iegūt citu, labāk apmaksātu darbu, un tāpēc valstij nāksies paaugstināt pedagogu algas. Bet ja valstij nav naudas, lai celtu skolotāju algas? «Jūs runājat par tagadni, es runāju par nākamajiem 30 gadiem,» P. Šeiņins aicina domāt par nākotni.
Tieši skolotāji ir viena no galvenajām Somijas izglītības labo panākumu atslēgām, kas palīdz nodrošināt vienlīdzīgu kvalitāti visās valsts skolās, pētot tās izglītības sistēmu, secināja Diena. Tāpēc tieši ar skolotājiem arī saistās lielākā daļa mācību, ko Latvija varētu gūt no ziemeļvalsts.
Jāpanāk vienošanās
«No Somijas Latvija var daudz ko mācīties,» atzīst izglītības eksperts Guntars Catlaks, taču uzreiz arī papildina, ka tas nav iespējams situācijā, kad Latvija izglītībai atvēl krietni mazāku daļu no iekšzemes kopprodukta. No sarunām ar Somijas izglītības speciālistiem var secināt, ka ziemeļvalsts panākumus kaldinājusi mērķtiecīga politika, izglītības nozīmes valsts attīstībā apzināšanās un tās izvirzīšana par prioritāti ne vien vārdos, bet arī darbos. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) saka - lai Latvijas izglītība tuvinātos Somijas panākumiem, koalīcijā jāpanāk vienošanās, uz ko Latvija virzās un kuras jomas ir īpaši atbalstāmas, lai šo mērķi sasniegtu, un tās arī jāatbalsta, nevis kā tagad, kad katrs rausta deķi uz savu pusi.
Somijas izglītības sistēmā un līdz ar to arī valsts panākumos atslēgas persona ir skolotājs. Arī Latvijā ir jāsaprot, ka skolotājs veido valsts nākotni, norāda pedagoģijas doktore Liesma Ose. Eksperti norāda, ka bez pedagogu algu paaugstināšanas nevarēs iztikt. LU izglītības vadības doktorante Antra Ozola pedagogu algu svarīgumu ilustrē ar pētījumu, kurā secināts, ka pastāv saikne starp skolotāju algu paaugstināšanu un augstiem sasniegumiem izglītībā. Taču tad arī no skolotājiem jāprasa vairāk, saka L. Ose. Viņai joprojām nākoties dzirdēt skolotājus sakām, ka viņu uzdevums ir sniegt skolēniem zināšanas, lai gan jau sen modernajā izglītības procesā skolotājs ir skolēnu konsultants, kas palīdz viņiem pašiem nonākt līdz zināšanām. Kā novēroja Diena, tā strādā arī Somijas skolotāji.
Ziemeļvalstī pedagogu prestižs ir augsts, valsts līmenī viņi tiek uztverti kā eksperti, kuru darbu valstij nevajag daudz kontrolēt. Somi stāsta, ka brīvības došana skolotājiem ir attaisnojusies. «Mums nav tādas autonomijas. Mums inspekcija skolā ir katru otro dienu,» atzīst programmas Iespējamā misija direktore Zane Oliņa. T. Koķe ierobežojumus skolotāju autonomijai neredz, viņa arī neatzīst, ka būtu pārmērīga birokrātija skolotāja darbā, ja vien skolas nav pārcentušās ar papīru kalnu veidošanu, gatavojoties akreditācijai.
Nepieciešama atlase
Somijā skolotāju brīvība lielā mērā saistīta ar viņu izglītotību - ziemeļvalstī pedagogiem ir obligāta prasība būt ar maģistra grādu, turklāt augstskolās ir konkurss uz vietām skolotāju izglītības programmās. Latvijā aiz pedagoģijas programmu svītras gribētāju rindas nepaliek. T. Koķe piekrīt, ka skolotāju izglītības programmās jābūt «ļoti nopietnai atlasei», taču ekonomiskā situācija spiežot augstskolas veidot lielas studentu grupas, tāpēc, viņasprāt, skolotāju izglītības programmām jāpiešķir pietiekams finansējums, lai tajās varētu atlasīt tikai labākos studentus. Kamēr tas nenotiek, T. Koķe kā «cerību staru» redz vienīgi Iespējamo misiju. Z. Oliņa stāsta, ka misija mikrolīmenī cenšas ieviest Somijas modeli, jo tā darbam skolās atlasa tikai talantīgākos jauniešus, un arī programmā ir tieši tāds pats konkurss kā uz vietām Helsinku Universitātes skolotāju izglītības programmā. «Tikko ir konkurss, lietas kļūst prestižākas,» teic Z. Oliņa. Viņasprāt, skolotāju izglītības programmā jāpaaugstina uzņemšanas slieksnis, un pašreizējā situācija darba tirgū pieļauj, ka sākumā augstskolu beidz ne tik daudz topošo skolotāju. Svarīgs ir arī veids, kā somi atlasa topošos pedagoģijas studentus, - viņi veic arī intervijas un grupu darbus, lai pārbaudītu komunikācijas spējas un prasmi strādāt ar jauniešu grupām, izriet no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingrīdas Mikiško teiktā.
Visiem Somijas pedagogiem ir obligāta prasība - maģistra grāds. Latvijā šāda izglītība ir mazāk nekā piektdaļai skolotāju, un pašreizējā pedagogu algu sistēma nemotivē skolotājus vēl paaugstināt kvalifikāciju, jo maģistra grāds algas paaugstinājumu nerada. «Jā, es noteikti esmu par maģistra grādu [visiem skolotājiem] un, protams, par finansēšanas politiku, kas atbalsta šo pieeju,» saka T. Koķe. Tomēr uz jautājumu, cik reāli ir to ieviest, T. Koķe atbild, ka «nav reāli». Vienīgā cerība īsākā termiņā esot ES fondu projekta aktivitāte, kas skolotājiem dos iespēju saņemt papildu samaksu par ieguldījumu savā izaugsmē, un maģistra grāda iegūšanu varētu papildus finansiāli stimulēt.
Z. Oliņa gan norāda, ka jautājums ir arī par skolotāju izglītības kvalitāti, jo no prasības pēc maģistra grāda nekas nemainīsies, ja tam nebūs kvalitatīva seguma. Esot svarīgi, lai topošie skolotāji augstskolā tiktu sagatavoti kvalitatīvi un teorija tiktu sasaistīta ar praksi. Latvijā topošajiem skolotājiem jāstrādā prakse skolās, bet tas nav tā kā Helsinku Universitātē, kurai ir divas skolas, kur studenti var iepazīt skolotāju darbu pieredzējušu profesionāļu uzraudzībā. Tās ir «ideālās skolas» un labas treniņnometnes studentiem, atzīst A. Ozola.