Tādā situācijā var nonākt arī Tautas partija (TP), pret kuru dažviet ir vienojušies pārējie politiskie spēki. Tas tiek skaidrots arī ar to, ka TP bija administratīvi teritoriālās reformas īstenotāja, kam pretojās daudzas pagastu pašvaldības, un TP dāsnāk nekā citi dalīja savām pašvaldībām valsts investīciju naudu, ar ko lepojās reklāmas kampaņā.
TP valdes loceklis Māris Kučinskis vēlēšanu iznākumu raksturo ar trim vārdiem: «Vēlēšanās uzvarēja lauki.» TP riskē zaudēt varu tur, kur bija pie varas rajonu centru pilsētās, piemēram, Talsos, Gulbenē, Madonā, Valkā, Dobelē un Balvos. Taču TP cer uzvarēt Saldus novadā, kurā pašvaldības vadītāja amatā Saldus mēru Didzi Konuševski (Pilsoniskā savienība) var nomainīt Nīgrandes pagasta vadītāja Indra Rassa, jo TP bija liela ietekme rajona pagastos. Balsojums ir aizklāts - ne tikai par mēriem, bet arī par viņu vietniekiem un administrāciju vadītājiem. Tāpēc tā iznākums vienmēr var sagādāt pārsteigumus. Mēru vēlēšanās tomēr kandidēs arī apdraudētie TP pašvaldību vadītāji, kā Andrejs Ceļapīters Madonā un Aivars Lācarus Talsos.
Partijas par savām pozīcijām var būt pilnīgi drošas tikai tur, kur tās ir guvušas pārliecinošu vairākumu, kas dod iespēju vienam politiskajam spēkam nodrošināt sava kandidāta ievēlēšanu novada domes priekšsēža amatā. TP šo vairākumu ir ieguvusi Cēsu, Ērgļu, Brocēnu Kuldīgas un Aizkraukles novadā, Zaļo un Zemnieku savienība - Krāslavas, Auces, Jēkabpils un Ilūkstes, Jaunais laiks - Rūjienas un Līgatnes, Rīgas apriņķa novadu apvienība - Ādažu, Krimuldas un Baldones, partija Tukuma pilsētai un novadam - Tukuma, Pilsoniskā savienība/TP - Kokneses, LPP/LC - Salacgrīvas novadā. Vairākās vietās priekšsēdētāja vēlēšanas var apgrūtināt sadrumstalotais domes sastāvs, piemēram, Ķekavā, kur no 17 pieteiktajiem sarakstiem domē būs pārstāvēti deviņi spēki. Līdzīga situācija ir Jūrmalā, kur jaunais mērs gan tiks izraudzīts vēlāk, jo pirmā sēde tiks sasaukta pēc 9.jūlija, kad būs zināms Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā par vēlēšanu pārkāpumiem.
Vēlēšanu rezultāti parāda, ka dažviet potenciālie mēra kandidāti domē nemaz nav ievēlēti, kā tas ir arī Ikšķilē, kur neiekļuva ZZS saraksta līderis Guntis Vilnītis, bet vislielāko vēlētāju atbalstu ir ieguvis tagadējais mērs Jānis Rudzītis (ZZS). Viņš ir bijis pašvaldības vadībā 18 gadus un vairs nekandidēja ar pirmo numuru, jau pirms vēlēšanām paziņojot, ka nepretendēs uz domes priekšsēža amatu. Pieci ZZS deputāti atbalstīs mēra amatā vienu no diviem Jaunā laika deputātiem - Induli Trapiņu. Viņam, iespējams, nāksies cīnīties par pašvaldības vadītāja amatu ar Kasparu Upacieru (Ufo) no Apvienības Iedzīvotāji, kas guvusi labus panākumus vēlēšanās un izveidota kā pretspēks līdzšinējai varai.
Jaunajās domēs ir ievēlēti gandrīz 300 pašvaldību vadītāji, no kuriem daudzi gribētu vadīt pagasta vai pilsētas pārvaldi, kas nodrošinās iedzīvotājiem pakalpojumus. Taču tad viņiem būs jānoliek deputāta mandāts. Pirmajās domes sēdēs būs arī jāievēl administrācijas vadītājs un jālemj, kur atradīsies novada administratīvais centrs. Tas ne visur sakritīs ar vietu, no kuras nāk mērs. Piemēram, Pārgaujas novadu ir izredzes vadīt Raiskuma pagasta priekšsēdim Hardijam Ventam (ZZS), bet centrs varētu būt Straupē vai Stalbē. Jaunās domes pieņems arī lēmumu par pašvaldību budžetu apvienošanu. Līdz ar novadu darbības sākšanu 1.jūlijā izbeidzas vietējo pašvaldību vadītāju veidoto rajonu padomju pilnvaras, to reorganizācija paredzēta līdz gada beigām, nododot institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības jaunajām pašvaldībām vai plānošanas reģioniem.