Medicīnas iestāžu vadītāji atzīst: pacienti mēdz būt neapmierināti, ka dakteris viņiem velta pārāk maz laika, taču maksāts tiek nevis par kabinetā pavadīto laiku, bet ārstēšanas rezultātu. Ja speciālists dažās minūtēs spēj noteikt diagnozi, tas tikai liecinot par viņa augsto kvalifikāciju, nevis otrādi.
Palicis tikai viens
Pēc ARS vadītāja Māra Andersona teiktā, iestādē ir palicis tikai viens acu ārsts, kuram sarakstā vienam pacientam tiek atvēlētas tikai 10 minūtes. Tās esot «palieka no iepriekšējiem gadiem», kad pacientu pieprasījums stipri pārsniedza centra jaudas. Tagad situācija esot mainījusies un speciālisti vienam cilvēkam veltot vismaz 15-20 minūtes. «Ārstu pieejamība ir uzlabojusies: tagad pie laba speciālista var tikt jau nākamajā dienā, izmeklējumus izdarīt nedēļas laikā, arī cenas gājušas uz leju vidēji par 20%,» uzsver M.Andersons. Pacientu neapmierinātība ar īso pieņemšanas laiku visbiežāk izskaidrojama ar to, ka dakterim nav bijis laika ar cilvēku parunāt, taču tas nav ārsta pienākums, uzskata ģimenes ārste Ilze Aizsilniece. Viņa kā piemēru min pasaules standartus, saskaņā ar kuriem pacientam jāvelta vidēji 8-10 minūtes. «Ja tas nav komplicēts gadījums, tad pieredzējušam ārstam, lai noteiktu diagnozi un izrakstītu zāles, tas ir pietiekams laiks,» ir pārliecināta ārste.
Tam piekrīt arī Veselības centra 4 direktors Māris Rēvalds. «Te ir jautājums, par ko pacients maksā? Viņš pērk rezultātu. Katrs gadījums ir ļoti individuāls, un katram ārstam ir savs darba stils. Galvenais, lai ārsts izdara to, kas viņam jāizdara,» - tā M.Rēvalds. Komentējot konkrēto Dienas lasītāja minēto gadījumu, M.Rēvalds atgādina: cilvēks pie ārsta ir atnācis ar rentgenu un cita ārsta slēdzienu, kas speciālista uzdevumu atvieglo. Veselības centra 4 vidējais pacientu pieņemšanas laiks nav mazāks par 15-20 minūtēm, saka iestādes vadītājs.
Jāprasa slēdziens
Pieņemšanas ilgums ir ļoti atkarīgs arī no konkrētā speciālista, piebilst Stradiņu poliklīnikas vadītāja Ilze Supe. Neirologam tā ir pusstunda un pat vairāk, savukārt ķirurgam tiešām var pietikt ar 10-15 minūtēm. Tradicionāli īsākas ir atkārtotās vizītes. «Pacientam jāsaprot - ja nav nekādu izmeklējumu - asins analīžu, rentgena u.c. -, ārsts bieži vien nevar dot galīgo slēdzienu, tādēļ uzreiz sūta pacientu uz izmeklējumiem. Jo pacients būs sagatavotāks, jo vizītes rezultāts būs labāks. Tādēļ pacientam noteikti jāprasa ārstam slēdziens par savu iespējamo diagnozi un veiktajām manipulācijām. Tad, nonākot pie cita speciālista, aina būs pilnīgāka. Tās ir pacienta tiesības šādu slēdzienu prasīt, un tas ir jādara - gan valsts, gan privātajās medicīnas iestādēs,» iesaka I.Supe. Arī viņa uzsver: ne vienmēr gara saruna ar pacientu liecina par ārsta lielo pieredzi.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa problēmu nesaskata. «Nekur nav noteikts, cik ilgai jābūt pieņemšanai. Ja pacients nav apmierināts ar vizītes ilgumu, par to teorētiski var sūdzēties tikai tiesā,» rezumē B.Vītoliņa.