B. Obama nedēļas nogalē paziņoja, ka plānu par militāru uzbrukumu Sīrijai nodos balsojumam Kongresam. Tā kā Kongress pēc vasaras brīvdienām pirmo reizi sanāks tikai 9. septembrī, līdz tam laikam Vašingtona neplāno sākt militāru ofensīvu pret Sīriju. Lai gan nav precīzu detaļu par iespējamo operācijas veidu, B. Obama noraidījis sauszemes spēku iesaisti. Sīrijas opozicionāri kritizē B. Obamas lēmumu. «Mēs baidāmies, ka atbildes aizkavēšanās tikai stiprinās režīmu un tas izvērsīs vēl nopietnākus uzbrukumus,» lielākais opozīcijas grupējums Sīrijas Nacionālā koalīcija uzsvēra sarunā ar raidsabiedrību CNN.
B. Obama lēmumu pieņēma pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments balsojumā noraidīja britu premjera Deivida Kamerona rosināto līdzdalību militārā uzbrukumā Sīrijai. Francija, kas atbalsta iejaukšanos, nedēļas nogalē paziņoja, ka gaidīs ASV Kongresa balsojuma rezultātus.
B. el Asadu atbalstošie Sīrijas mediji svētdien B. Obamas lēmumu dēvēja par «ASV vēsturisku atkāpšanās sākumu».
Runas par triecienu B. el Asada režīmam iesākās 21. augustā, kad Sīrijā notika ķīmiskais uzbrukums, kurā, pēc ASV aplēsēm, gāja bojā 1429 cilvēki, tostarp 426 bērni.
Rietumvalstis ķīmisko ieroču lietošanā apsūdz B. el Asada režīmu un iespējamu militāru iejaukšanos dēvē par brīdinājumu Sīrijas prezidentam, lai atturētu pilsoņu kara plosītās valsts līderi no līdzīgu uzbrukumu atkārtošanas. Vašingtona pirms tam bija brīdinājusi, ka ķīmisko ieroču lietošana ir «sarkanā līnija», lai militāri iesaistītos Sīrijas konfliktā.
Sīrijas režīms noliedz, ka būtu izmantojis ķīmiskos ieročus un uzbrukumā vaino «teroristus», ar to domājot opozīcijas aktīvistus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš pirms tam vairākkārt nostājies B. el Asada pusē, pieprasījis pierādījumus, ka notikušajā vainojami režīma spēki, nevis nemiernieki. Tomēr ANO inspektoru savākto paraugu analīze, kas ļaus spriest par ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā, varētu prasīt vēl aptuveni trīs nedēļas laika, vēstīja Reuters.