Vardarbīgā varas gāšana Kirgizstānā satraukusi ASV, Krieviju un Ķīnu, kas cīnās par ietekmi stratēģiski nozīmīgajā Centrālāzijas reģionā. Taču analītiķi uzsver, ka Krievijas premjerministra Vladimira Putina steigšus paustais atbalsts opozīcijas vadonei liecinot par Krievijas ieinteresētību Kirgizstānas vadības maiņā.
Bakijeva laiks beidzies
«Cilvēki Kirgizstānā vēlas būvēt demokrātiju. Tas, ko mēs izdarījām vakar [trešdien], bija atbilde uz K. Bakijeva režīma represijām un tirāniju pret tautu,» sacīja R. Otunbajeva. «Jūs to varat saukt par revolūciju. Jūs to varat saukt par tautas sacelšanos. Jebkurā gadījumā tas ir mūsu veids, kā pateikt, ka vēlamies taisnīgumu un demokrātiju.» Jaunā valsts līdere paziņoja, ka sešu mēnešu laikā pagaidu valdība sarīkos parlamenta vēlēšanas.
Opozīcijas pusē nostājusies arī Kirgizstānas armija un robežapsardze, tādēļ iedzīvotājiem vairs neesot jābaidās no iespējamām drošības spēku represijām, paziņoja jaunieceltais aizsardzības ministrs Ismails Isakovs. «Specvienības un milicija izmantoja spēku pret civiliedzīvotājiem Biškekā, Talasā un citviet,» viņš sacīja. «Nākotnē tā vairs nenotiks.» Tomēr viņš uzdevis drošības spēkiem atklāt uguni pret marodieriem, kuri daudzviet Biškekā uzdarbojās arī ceturtdien.
Nav konkrētu skaitļu par bojāgājušajiem un ievainotajiem trešdien visā Kirgizstānā notikušajās sadursmēs. Veselības ministrija paziņoja, ka nogalināti vismaz 74, bet ievainoti vairāk nekā 400 cilvēku, tomēr opozīcija lēš, ka bojāgājušo skaits pārsniedz simtu.
R. Otunbajeva aicināja K. Bakijevu atkāpties. «Viņa darbs Kirgizstānā ir beidzies. Cilvēki, kuri trešdien tika nogalināti, ir viņa režīma upuri,» viņa paziņoja. K. Bakijevs paziņoja, ka atsakās atzīt jauno pagaidu valdību. «Esmu ievēlēts par valsts galvu un atsakos atzīt jebkādu sakāvi,» intervijā Krievijas radiostacijai Eho Moskvi sacīja K. Bakijevs. Viņš arī paziņoja, ka opozīcija, visticamāk, saņēmusi palīdzību no ārpuses, tomēr nenosauca konkrētu valsti, raksta Reuters.
Iespējams, ka K. Bakijevs atrodas dzimtajā Ošas pilsētā valsts dienvidos, kur viņš parasti baudījis lielu atbalstu, tādēļ radušās bažas, ka līdzšinējais valsts galva varētu censties apvienot savus sekotājus, lai atgūtu varu.
Vēsture atkārtojas
Interesanti, ka R. Otunbajeva pirms pieciem gadiem bija starp cilvēkiem, kuri organizēja tā saukto tulpju revolūciju, palīdzot K. Bakijevam nonākt pie varas. Toreiz, līdzīgi kā šonedēļ, tika gāzts pirmais Kirgizstānas pēcpadomju prezidents Askars Akajevs, kuru apsūdzēja korupcijā un valsts īpašuma izlaupīšanā.
Kopš 2005. gada valstī nekas nav mainījies. Kirgizstānas iedzīvotāju vidējā mēnešalga ir 130 dolāru (67 lati), bet aptuveni trešdaļa no 5,4 miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo nabadzībā. Opozīcija apgalvo, ka valdīšanas gados K. Bakijevs audzējis savu un savu tuvāko cilvēku labklājību, neizdevīgi pārdevis vairākus valsts uzņēmumus, bet starptautiskās cilvēktiesību organizācijas pēdējos mēnešos apsūdzējušas Kirgizstānas valdību centienos apspiest pretiniekus. Pēdējais piliens mēnešiem augušajā neapmierinātības kausā bija valdības lēmums pacelt cenas komunālajiem pakalpojumiem.
Lai gan eksperti savulaik Padomju Savienības diplomātiskajā korpusā un ANO institūcijās strādājušo R. Otunbajevu raksturo kā kompetentu cilvēku, tomēr atsakās prognozēt viņas vadītās valdības darbu, atsaucoties uz valsts iepriekšējo pieredzi.
Pēc telefonsarunas ar R. Otunbajevu Krievijas premjers V. Putins atzina viņas pagaidu valdības rīcībspēju un solīja palīdzību, bet Kremļa galva Dmitrijs Medvedevs nosūtījis 150 karavīru uz Biškekas pievārtē esošo Krievijas karabāzi, lai apsargātu tur esošos 400 cilvēkus, vēsta NEWSru.
ASV paziņojušas, ka nesteigsies ar Kirgizstānas pagaidu valdības atzīšanu un novērošot situāciju valstī, kur atrodas amerikāņu karabāze, kam ir stratēģiski svarīga loma Afganistānas karā.
Savukārt Ķīna, kurai ir 858 kilometrus gara robeža ar Kirgizstānu, paudusi «dziļas bažas» par stāvokli kaimiņvalstī.