Laurita ir skaista. Un sarkana. Tā saviļņo ne tikai mani, kas no dzinējiem un motoriem saprot maz, bet arī manu kolēģi fotogrāfu Kristapu Kalnu. Atpakaļceļā no Liepājas uz Rīgu viņš man skaidro, kā darbojas spēkratu sirds.
Ātrums un drošība
Ideja par priekšpiedziņas sacīkšu laivu auklēta 20 gadu. «Štukoju, vai nav iespējams radīt tādu sacīkšu laivu, kas, braucot lielā ātrumā, neuzlidotu gaisā. Savu ideju uzzīmēju un, kad bija jāķeras pie modeļa gatavošanas, sapratu, ka nav jāpārtaisa esošā, bet jārada jauna. Man ir garāža, ir metālapstrādes bizness, saprašana, tāpēc jādarbojas!»
Laurita ir projektēta, lai sasniegtu ātrumu 160-180 kilometru stundā. Pie pilnas jaudas, kas ir ap 160 zirgspēku, aizmugurējā daļa 40 mm lido virs ūdens. Tomēr ātrums nav vienīgā šīs laivas priekšrocība. «Pat, ja tā nebūs ātrāka par pašreizējām laivām, daudz svarīgāka par to ir drošība. Šajā laivā pilots ir pasargātākajā vietā - aizmugurē. Ja notiek sadursme, cilvēks neapdraud savu dzīvību. Arī laivas karkass veidots tā, lai sargātu no deformācijām.» Mūsu sarunas laikā Uldis vairākkārt aicina mani youtube noskatīties boat crash (laivu sadursme), lai es pārliecinātos, cik traģiskas ir avārijas uz ūdens. «Nav nekāda prieka ne skatītājam, ne citiem sacīkšu braucējiem, ja pēc sadursmes ar konkurējošo laivu vai avārijas citu iemeslu dēļ pilots tiek izvilkts no ūdens, aizvests uz slimnīcu un pēc tam visiem tiek paziņots, ka viņš ir miris.» Par drošību ūdens motosportā Uldis ir daudz domājis. Viņš pats agrāk bijis aktīvs ūdens motosporta dalībnieks.
Tāpat laiva ir labi vadāma. Tai ir trīs vadības spuras. Lauritas pagrieziena rādiuss ir ļoti mazs un precīzs.
Pats meistars ar laivu vēl nav izbraucis - paredzēts bijis šoruden, bet tehnisku iemeslu dēļ tas neizdevās. Nokusīs ledus, tad Lauritai pavasarī ļaus «murrāt kā kaķītim».
Rūgtuma pilns
«Laiva ir vairāk sirdspriekam. Apliecinājums mūsu varēšanai,» Uldis ir rūgtuma pilns un skeptisks. «Ja mums būtu nauda, ietu tālāk, līdzekļus tā prasa milzīgus. Saskaitīju līdz četriem ar pusi tūkstošiem, tad sapratu, ka tikai sevi skumdināšu, un pārstāju skaitīt naudu, kuru tur grūdu iekšā. Mēs diezgan mērķtiecīgi meklējām sponsorus, kas gribētu logo uz pirmās priekšpiedziņas sacīkšu laivas, neatradām ne Latvijā, ne pasaulē.» Viens izņēmums gan bija - cilvēks, kurš nevēlas sevi afišēt, iedeva 500 latu. Par viņa naudu ticis veikts krāsojums. «Mēs uzrunājām spēcīgus uzņēmumus, bet saskārāmies tikai ar neticību... Sajūta, ka neviens tā īsti netic, ka var kaut kas tāds tapt Latvijā. Vien neticība un nevēlēšanās.»
Meklējot palīdzību, Uldis iestājies izgudrotāju biedrībā, bet drīz vien sapratis, ka cerēto atbalstu nesaņems, izņemot morālo. «Biedrība rīko izstādi, aizbrauksim, parādīsim savu veikumu, lai cilvēki paskatās,» saka Uldis, «var jau būt, ka ideja kādu ieinteresēs!»
Mehāniķis izmēģinājis roku arī politikā - startējis 10. Saeimas vēlēšanās. «Mēs ar domubiedriem nodibinājām pat savu partiju «Ražots Latvijā». Biju cieši pārliecināts, ka tiksim ievēlēti un varēsim bīdīt savas idejas. Nekas tamlīdzīgs nenotika. Vēlēšanās partiju ātri izsvilpa, pateicoties «lielajiem puikām». Sapratu, ka mums tur nav ko darīt. Politikai ir sava dziesma un dzīve, sava loģika un savi absurdi...»
Interesantākais
Uldis ar neticību raugās uz inovācijām Latvijā. Laiva ir patentēta, bet meistars pārliecināts, ka patentu vairāk neuzturēs spēkā, jo, viņaprāt, valsts izgudrojumu nemaz neaizsargā, vien iekasē valsts nodevu un fiksē faktu, ka ir izgudrojums. Tāpēc viņš gatavs uz netradicionālu rīcību - ar savām idejām vispirms vērsties pie ražotāja.
Vienam cilvēkam nav pa spēkam izgudrot un radīt. Nepieciešama komanda. Uldim tāda ir. Viņam palīdz brāļi Andis un Māris, draugs un kolēģis Māris Brizga, iesaistījusies arī meita Evita. «Es esmu ideju ģenerators, bet bez viņiem netiktu galā. Ir vajadzīgi labi, konstruktīvi kritizētāji un cilvēki, kas palīdz idejas īstenot dzīvē.» Pie Lauritas Uldis ar saviem domubiedriem strādā jau ceturto gadu. Bet tas neesot interesantākais veikums meistara dzīvē.
Komanda nu aktīvi strādā pie jauna tipa vēja ģeneratora rotora konstrukcijas. «Apzināti nepatentējam, lai nenotiktu mietiņa iedzīšana. Ja patentējam, tad mūsu termiņš ir gads, kura laikā jāievieš eiro patents.» Top arī dzenskrūve. Tā palielinātu visu peldošo transportlīdzekļu dzenskrūvju efektivitāti par 7-8%. Top arī jauns dzinējs. Tam būs mazāka pašizmaksa un arī būs būtiska degvielas ekonomija. Bet Latvijā nevienu tas neinteresēs...» ar nolemtību balsī saka izgudrotājs. Tāpēc viņš nolēmis iet citu ceļu - izgudrojumus piedāvāt pasaulē vadošiem uzņēmumiem. Ja negribēs vieni, ies pie citiem.