Lai pabeigtu centra būvi, pagastam nācās ņemt prāvu kredītu, taču, kā uzskata Ē.Gabrusāne, šis ieguldījums bijis nepieciešams, jo vecie ļaudis un bērni vienmēr bijusi Robežnieku prioritāte. Viņa cer, ka tā turpināsies arī topošajā Krāslavas novadā, kurā pēc vēlēšanām iekļausies Robežnieku pagasts. Pati Ē.Gabrusāne, kura pagastu vada kopš 1994.gada, nolēmusi vēlēšanās nestartēt. Savu lēmumu viņa pamato arī ar politisku apsvērumu - divi pagasta cilvēki jau iekļauti ietekmīgu partiju sarakstos, vēl viens saraksts vēlētāju balsis atšķaidītu, un novada dome varētu palikt bez Robežnieku pārstāvības, kas būtu bīstami.
Ar dabisku koku apdarinātās pansionāta telpas vairāk atgādina omulīgu viesu namu, tikai 10 000 latu vērtais invalīdu ratiņu pacēlājs pie kāpnēm atgādina, ka te cilvēki nav nākuši īslaicīgai atpūtai. Divvietīgā istabiņā mītošās Viktorija un Marija ir no Indras pagasta, Marijai nav tuvinieku, Viktorijas meita strādā Daugavpilī un nevar ikdienā mammu aprūpēt. Vienīgais, par ko sūdzas abas kundzes, ir kāju sāpes, citādi jau te «esot kā paradīzē». No 42 vietām pagaidām brīvas astoņas. Kā murgu darbinieki atceras laiku, kad vecajā korpusā, kas iekārtots bijušās skolas telpās, vietu trūkuma dēļ vecīši gulēja gaitenī. Kā stāsta Ē.Gabrusāne, pateicoties toreizējai labklājības ministrei Dagnijai Staķei, pagasts divos piegājienos saņēmis 85 000 latu jauna korpusa būvei, taču naudas pieticis tikai ēkas uzbūvei līdz jumtam. Vairāk valsts investīciju, par spīti daudzajiem lūgumiem, Robežnieki nav saņēmuši. «Laikam nebijām pareizajā partijā. Sakodām zobus un ņēmām kredītu 250 000 latu uz 20 gadiem. Saprotu, ka tas ir slogs, bet vai mums bija cita izeja? Neesam tādi, lai savus vecīšus liktu ragaviņās un vilktu uz mežu.» Pansionāts dod arī desmit darbavietu, kā arī iedvesis dzīvību pamestajā Skuķu ciemata centrā.
Robežnieku pansionāts Krāslavas novadā gan nebūs vienīgais, vēl viens veco ļaužu aprūpes centrs ir Krāslavā, tikai, kā stāsta pagasta ļaudis, tas parasti esot pārpildīts un ne tik mājīgs. Līdz Krāslavai 30 kilometru, pagasts līdz šim spējis nodrošināt kaut dažus autobusa reisus, lai pat attālākās pierobežas iedzīvotāji varētu nokļūt rajona centrā. «Nezinu, kā būs tālāk. Novads liels, 11 pašvaldību. Vai valdīšanai sāpēs sirds par mūsu vecīšiem? Pie varas raujas gan daugavpilieši, gan rīdzinieki, kuriem te ir kāds īpašums. Tas, kā te turpmāk dzīvosim, atkarīgs tikai no tā, vai novada domē būs kāds mūsu pārstāvis.»
Ē.Gabrusāne lepojas, ka izdevies daudz paveikt par pašvaldību apvienošanās naudu 200 000 latu. Izremontētas trīs bibliotēkas un divi feldšerpunkti, uzceltas divas ūdens atdzelžošanas stacijas, nomainīti logi skolai un kultūras namam, izremontēts skolas internāts. «Pagasts mūs visu laiku ļoti atbalstījis, ceram, ka arī novadā sliktāk nekļūs. Neviena mūsu bibliotēka nestāv tukša,» saka bibliotēkas vadītāja Rita Kovaļevska. Diemžēl joprojām nav izdevies iegūt investīcijas skolas siltināšanai. Robežnieku pamatskolā šogad kopā ar sešgadīgajiem mācās 120 bērnu, septembrī mācības sāks astoņi pirmklasnieki. Viņa cer, ka skolu izdosies saglabāt arī novadā, jo pēdējos gados pagastā piedzimis diezgan daudz mazuļu, pagājušajā gadā 12 - pilna klase.