Tas ir būtisks solis nabadzības mazināšanā, jo viena no nozīmīgākajām sociālās atstumtības riska grupām, kuru visvairāk apdraud nabadzības risks, ir nepilnās ģimenes, kur bērnus audzina tikai viens vecāks. Situāciju vēl sarežģī tas, ka samērā liels ir vientuļo vecāku skaits, kuri nesaņem uzturlīdzekļus par bērnu no otra vecāka. Lai sniegtu atbalstu šādām ģimenēm, 2004. gadā tika nodibināts Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF), kurš gadījumos, kad uzturlīdzekļus nav iespējams piedzīt no vecāka, kurš bērnu neaprūpē, tos izmaksā viņa vietā no valsts budžeta līdzekļiem, pēc tam regresa kārtībā tos piedzenot no parādniekiem.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka minimālais uzturlīdzekļu apjoms, kurš jāmaksā vecākam par bērna uzturēšanu vai kuru maksā valsts viņa vietā, ir 25% no minimālās algas līdz bērna septiņu gadu vecumam un 30% no septiņu gadu vecuma līdz pilngadībai. Tātad šogad minimālajam uzturlīdzekļu apjomam būtu jābūt 50 un 60 latiem, taču krīzes gados izmaksājamo uzturlīdzekļu apjomam tika uzlikts ierobežojums. Pašlaik valsts uzturlīdzekļus izmaksā šādā apmērā: bērniem līdz septiņu gadu vecumam - 35 latus; bērniem no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 40 latu. Par problēmas mērogu liecina UGF direktora Edgara Līcīša teiktais Dienai, ka UGF katru mēnesi izmaksā ap vienu miljonu latu uzturlīdzekļos. Šā gada jūlijā tos saņēma 24 571 bērns. Vidēji UGF saņem ap 280 lūgumiem mēnesī par uzturlīdzekļu piešķiršanu, jo viens no vecākiem ir atteicies tos maksāt.
E. Līcītis stāsta, ka uzturlīdzekļus var saņemt ikviens vecāks, kurš ir Latvijas iedzīvotājs un kurš savu dzīvesvietu ir deklarējis mūsu valstī. Lai saņemtu uzturlīdzekļus, personiski vai pa pastu jāiesniedz iesniegums UGF, tiesas nolēmuma noraksts par uzturlīdzekļu piešķiršanu un zvērināta tiesu izpildītāja izziņa par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Jāuzsver, ka tiesu izpildītājam minētā izziņa ir jāizsniedz bez maksas. UGF var vērsties arī tad, ja parādnieks dzīvo citā Eiropas Savienības valstī, kā arī tādos gadījumos, kad nav zināma tā dzīvesvieta. E. Līcītis atzīst, ka atgūt parādu no parādniekiem ir ļoti sarežģīti, jo daudziem nav pastāvīga darba un ienākumu, kā arī daudzi tos slēpj. Pašlaik UGF ir reģistrēti 26 205 uzturlīdzekļu parādnieki. Regresa kārtībā no uzturlīdzekļu parādniekiem šā gada jūlijā atgūti vien 14,5% līdzekļu.
Jāatgādina, ka izmaksājamo uzturlīdzekļu apjoms kļuva par strīdus ābolu starp Labklājības un Tieslietu ministriju (TM). TM paredzēja atcelt uzturlīdzekļu apjoma ierobežojumus un paaugstināt tos līdz 50 un 60 latiem pakāpeniski līdz 2017. gadam. Pret to asi iestājas labklājības ministre Ilze Viņķele, uzskatot, ka tam jānotiek jau nākamgad, un TM priekšlikumu dēvējot par neilgtspējīgu demogrāfisko politiku. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Dienai labklājības ministres pārmetumus noraidīja, tos dēvējot par priekšvēlēšanu populistisku retoriku. J. Bordāns arī uzsvēra, ka demogrāfija ir tieši NA galvenā prioritāte un koalīcija ir vienojusies visus demogrāfiju veicinošos pasākumus skatīt kopā vienā paketē Koalīcijas padomes sēdē.
UGF direktors E. Līcītis norādīja, ka viņš kā iestādes direktors, kurš katru dienu sastopas ar nepilno ģimeņu skaudro situāciju, uzskata, ka uzturlīdzekļu apjomu būtu vēlams palielināt pēc iespējas ātrāk.