Pielipa vārds Ivāns
Veterinārārsta slēdziens bija nepārprotams - savainotais putns ir vistu vanags, tam ir lauzts spārns, tāpēc viņš nekad vairs nelidos. Taču necēlās roka, lai skaisto lidoni iemidzinātu, jo pēc mirēja viņš gan neizskatījās. Patversmē putnus netur, kur to likt? Tāds bija jautājums, kuru atrisināja dzīvnieku kopēja Sarmīte Linde. Tagad vanadziņš dzīvo Sarmītes privātmājā Carnikavā. Viņam atvēlēts liels būris, bet tuvākie sabiedrotie ir suņi Snūpijs, Renis, Arčija un Zīle, kurus jaunā sieviete savulaik paņēmusi no patversmes, jo tie nevienam nebija vajadzīgi.
Draudzīgā suņu kompānija par spārnoto iemītnieku bija dikti pārsteigta - šis tikai griezīgi brēc un brēc! Kaut kā nemanot vanadziņam pielipa vārds Ivāns. Sarmīte smej - jocīgs gan šis ir, sākumā varējis pagriezt galvu par visiem 180 grādiem! Lidot putns nespēj, bet par ēstgribu nesūdzas - ikdienas gaļas porciju pieprasa uzstājīgi un skaļi. Labprāt našķojas arī ar sliekām, kuras mājinieki izrok, dārzu ravējot. Sākumā Sarmīte viņu appuišoja ar cimdu rokā. Tagad Ivāns jau sapratis, ka Sarmīte ir māte barotāja, tipina viņai klāt un pat dodas rokās.
Arī suņi par dīvaino piedzīvotāju vairs nebrīnās. Kad fotografējām Ivānu, Arčija par visu vari gribēja putnu nolaizīt. Sarmīte pārliecināta, ka viņas suņi vanadziņam ļaunu nevēl, taču, iespējams, gribētu ar viņu paspēlēties - kāds nekāds, bet savējais taču! Tad gan Ivāna stundas būtu skaitītas! Vaicāju Sarmītei - nu, un kā tālāk? Viņa smej: «Lai dzīvo, vai mums vietas trūkst? Es gribēju iegādāties papagaili, bet nebija tik daudz naudas. Tagad ir Ivāns.»
Vanagu baro spārni
Ornitologs Māris Strazds komentē situāciju: «Par to, vai Sarmītes rīcība ir pareiza, neņemos spriest, bet cilvēciski domāju, ka viņa darīja pareizi. Izmirstošs vistu vanags vēl nav, bet kļūst arvien retāks. Nodzīvot tas var diezgan ilgi, līdzīgi plēsēji dzīvo līdz divdesmit gadiem un ilgāk. Nelidojošam putnam dabā gan nav iespējas izdzīvot, tad var sist nost uzreiz...»
Vistu vanags (Accipiter gentilis) - gudrs, skaists un piesardzīgs putns - Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs un ziemotājs, tas dzīvo visā Latvijas teritorijā, kur vien ir meži, pļavas un ganības. Pēdējās pāris desmitgadēs vistu vanagi bieži sastopami arī pilsētā, kur tiem visu laiku «klāts galds» - gar kanālmalu cauru gadu staigā pīles un visos parkos bariem ganās trekni nobarojušies baloži. Tāpēc kārtīgam vistu vanagam ar sīkaļām zvirbuļiem nemaz nav vērts krāmēties. Kad gaišā dienas laikā pamanāt augstu gaisā lēni planējam putnu ar garu asti un samērā īsiem spārniem, kurš pēc brīža kā bulta metas lejā, ziniet - kādam citam putnam jau skaitītas sekundes! No vistu vanaga spārniem neviens putns nekad vēl nav izrāvies.
Bēg no vārnām
Visvairāk uz vistu vanagu apvainojušies pasta baložu kolekcionāri - plēsējputns sezonas laikā iznīcina 20-30 procentus kolekcijas baložu. Putnus pilsētās un laukos gan bieži izglābj gudrās vārnas, kuras acīgi sargā savu teritoriju un, ieraugot draudīgo vanagu, taisa lielu ļembastu un uzbrūk plēsējam. Vanags vārnas respektē un negribīgi atkāpjas.
Rīgas zoodārza Informācijas nodaļas pārstāvis dabas draugs Māris Lielkalns, apskatījis fotogrāfiju ar tajā redzamo Ivānu, spriež, ka putnam spārns varbūt nemaz nav lauzts, jo tas nenokarājas. Ja tomēr spārns bija lauzts vai citādi traumēts un jau ir sadziedēts, Ivāns tomēr nekad vairs nebūs veikls lidotājs.
Tā kā putnu baro spārni, Ivānam visu atlikušo mūžu nāksies dzīvot Sarmītes apgādībā. Lai kā savu likteni uzņem Ivāns, daudzi putni nu ir pasargāti no viņa asajiem nagiem un līkā, spēcīgā knābja.