Sagatavotie grozījumi, kuru mērķis - padarīt atklātāku amatpersonu iecelšanu amatos, bija lemti neveiksmei. Tas bija skaidrs jau tad, kad par šo ierosmi slavēju Vienotību nedēļu iepriekš - vēl pirms Saeimas balsojuma, kad tie tika noraidīti. Ar pacietīgu ūdens pilināšanu var sagraut betona sienu, un arī pārmaiņas politiskajā kultūrā nenotiek pēc burvju nūjiņas mājiena, bet ar pacietīgu, ilgu darbu. No šāda viedokļa Vienotības ierosme ir svētīga ne vien tādēļ, ka signalizē vēlētājiem par atklātas un godīgas politikas iespējamību, bet arī precīzi uzrāda uzblīdušos augoņus politiskajā sistēmā, no kuriem reiz nāksies atbrīvoties.
Vienotība rosināja grozījumus Saeimas kārtības rullī, lai deputāti atklāti ievēlētu amatpersonas, izņemot Valsts prezidentu, Satversmes tiesas priekšsēdētāju un Saeimas prezidiju. 51 deputātam noraidot grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, pret lielāku atklātību iestājās valdošās koalīcijas partneri ZZS, kā arī opozīcijā esošie Saskaņas centrs un Par labu Latviju. Vienotību atbalstīja tikai Visu Latvijai-TB/LNNK. Pozīcijas daļas sabloķēšanās ar opozīciju nepārsteidza, taču, godīgi sakot, pārsteidz vaļsirdība, ar kādu dīvainos argumentus galdā liek atklātības noliedzēji.
«Nav pasaule tik laba un sabiedrības attīstības līmenis tik augsts, lai balsotu atklāti. Cilvēki ir atriebīgi. Ja deputāts atklāti nobalso pret ievēlamo amatpersonu, piemēram, ģenerālprokuroru, pastāv iespēja, ka ievēlētā amatpersona deputātam atriebjas,» savas bažas pamatojis ZZS deputāts Staņislavs Šķesters. Kuram gan citam, ja ne 100 gudrajiem tautas priekšstāvjiem būtu jāceļ sabiedrības attīstības līmenis? Ar ko nodarbojas deputāti, ja naktīs nevar mierīgi gulēt bailēs no ģenerālprokurora atriebīgajām ķetnām? Kādēļ gan apriori domāt, ka uz augstiem amatiem mūsu valstī kandidē atriebīgi un zemiski cilvēki? Kā tiesiskā Eiropas valstī ģenerālprokurors var atriebties kādam, kurš ir godīgs cilvēks un nenodarbojas ar mahinācijām?
Arī Māri Kučinski (PLL) nodarbina problēma, ka atklāts deputāta balsojums par tiesnesi var ietekmēt tiesneša lēmumus. Te nu būtu vietā ieteikums - ja deputātus tik ļoti nodarbina iespējamā sastapšanās aci pret aci ar tiesnesi, vai nu jāsāk dzīvot tā, lai nenāktos iet uz tiesu namu, vai nevajag kandidēt par deputātu un dzīvot mūžīgās bailēs.
Tieši kā naglai uz galvas ir Valērija Agešina (SC) arguments, ka aizklāts balsojums ļauj deputātam paust savu viedokli, nevis rīkoties pēc «sponsoru diktāta». Deputāts acīmredzot vadās pēc savas pieredzes ar sponsoriem, un būtu ļoti jauki, ja viņš par to atklāti pastāstītu saviem vēlētājiem. Tiem pašiem tūkstošiem, kurus tik liekulīgi piesauc SC izplatītajā paziņojumā.