Prezidents apmeklēs Jaunā viļņa atklāšanas koncertu? To mēs jau pirms gada piedzīvojām. Toreiz rakstniece Anna Žīgure teica: «Tas būtu dziļi nožēlojami, ja mums būtu jādomā, ka Latvijas prezidents apmeklē koncertu politisku iemeslu dēļ.»
Ak, nē taču. Viņam tik ļoti patīk dziesmas, pasākuma atmosfēra un vingrošana Pugačovas uzraudzībā, ka pa televizoru Jauno vilni skatīties viņš, protams, nevar. Ja kādam to grūti saprast, vajag uzklausīt Māru Zālīti, kas par Zatlera vēlmi būt Jaunajā vilnī saka: «Viņš ierodas kā privātpersona, un mums nevajadzētu vērtēt viņa gaumi.» Bet, protams. Tieši tāpat kā mums nevajadzētu vērtēt citu privātpersonu gaumi, kas apmeklēja un droši vien vēl apmeklēs JV. Piemēram, Aināra Šlesera, Ingrīdas Ūdres, Aleksandra Laventa, Krišjāņa Petera, Jāņa Mottes, Valentīna Kokaļa, Ivana Haritonova u.c. cilvēku gaumi. Turklāt uzskatīsim, ka Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēdes norises laika sakritība ar Jauno vilni arī ir vien tāds gaumes jautājums, ko mums nevajadzētu vērtēt.
Kas tad vēl? Par to, ka Jaunais vilnis ir krievisks pasākums, kurā pārsvarā viss, ieskaitot pat translāciju Latvijas neatkarīgās televīzijas kanālā, notiek krieviski (t.i., bez tulkojuma latviešu valodā), arī taču nav jāuztraucas. Festivāla simbols ir Krievijas karogs viļņa formā, kas nozīmē, ka Krievija būtībā noīrē Jūrmalu. Pieņemsim, ka tāpēc, lai sarīkotu jauno izpildītāju konkursu, kura norisē ļoti ieinteresēti ir krievu miljonāri un padomju estrādes zvaigznes. Un te nu laikam nedaudz kļūdās Aija Andrejeva (Aiša), kura ir pārliecināta, ka: «Pateicoties šim notikumam, Latvijas vārds izskan pasaulē. Mums ir jālepojas, ka tas te notiek.» Jo Latvijas vārds šajā pasākumā ir pabāzts zem Krievijas karoga un, ja tas šādā kontekstā pat kaut kur izskan, tad diez vai ar to īpaši vajadzētu lepoties.
Bet LNT, kas vismaz pagājušogad nepapūlējās nodrošināt festivāla translāciju tulkojumu, PSRS laikus nepiedzīvojuši latviešu jaunieši, kas, Rietumu virzienā lūkojoties, krievu valodu skolā izvēlējušies apgūt tikai kā trešo svešvalodu vai vispār nav apguvuši, varbūt drīz pat paldies teiks. Lai pārliecinātos, ka Latvijā var iztikt bez latviešu valodas zināšanām, bet krievu valodu gan der zināt, nav jāgaida, kamēr Rīgas dome mums to pierādīs. Atliek iekāpt Latvijas dzelzceļa pasažieru vilcienā, lai ceļā uz Ventspili būtu jāskatās Holivudas filma, kuras tulkojums ierunāts krievu valodā. Visticamāk, valodas likumu LDz šādi nepārkāpj - filmai ir latviešu subtitri, tomēr vilcienā sēžot noteikti ērtāk ir zināt krievu valodu.
Taču Jaunā viļņa sakarā pats galvenais jautājums ir par to, vai vajadzētu mēģināt uztraukties, ka šis pasākums varētu reiz Jūrmalā nenotikt? Dzintaru koncertzāles direktors Andrejs Kondratjuks teju katru gadu medijiem skaidro, ka katru gadu tiek runāts - festivāls Jūrmalā notiek pēdējo reizi, bet notiks, tiešām notiks atkal. Iemesli bažām ir dažādi - Jūrmalas viesnīcas nevarot piedāvāt pietiekamu skaitu luksusa numuru, viesnīcas nekaunīgi ceļot cenu un izspiežot naudu no festivāla organizatoriem utt. Bet attiecībā uz to Jauno vilni, kas tūlīt sāksies, tika runāts, ka tas nenotiks, jo Krievijas un Gruzijas konflikta laikā Latvija esot atbalstījusi Gruziju. Turklāt Jūrmalas domes deputāti Jānis Kuzmins un Igors Dreija rudenī pat spēja šo versiju pamatot - festivālu translējot Krievijas TV, ko kontrolē Krievijas Federācijas Kultūras ministrija, tā arī aizliegšot rīkot festivālu Latvijā.
Tiesa, ne jau tikai Jaunā viļņa sakarā kaut ko tādu nākas dzirdēt. Vēl nupat Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons intervijā laikrakstam Biznes&Baltija sacīja: «Mēs skrējām aizstāvēt Gruziju. Mēs esam tādi bagāti, stipri, vareni. Mēs izteicāmies. Un ko mums tas deva? Krievija tūliņ pat piebremzēja ekonomisko sadarbību ar mums. Bet vai tad no Eiropas mēs par to saņēmām ko reālu, reālu atbalstu? Vai no NATO?»
Pieņemsim, ka nākamreiz pirms iestāšanās par kādas mazas valsts suverenitāti mēs padomātu, kāds mums no tā labums. Pieņemsim, ka turpmāk jautājumus, kas skar taisnību - netaisnību, godu - negodu, solidaritāti - nodevību, mēs risinātu no izdevīguma pozīcijām. Un bērnus audzinātu tā, lai viņi vienmēr nostājas stiprākā pusē, jo tā ir izdevīgāk. Var jau būt, ka tāpēc kāds sāktu pelnīt vairāk. Jautājums vien - vai vērts palikt par kretīniem?
Taču vismaz attiecībā uz Jauno vilni mēs, šķiet, varam neuztraukties. Jo karstāk mēs aizstāvēsim Gruziju vai jebkuru citu valsti, kurā brauks iekšā Krievijas tanki, jo patstāvīgāki un neatkarīgāki savā nostājā mēs gribēsim būt, jo vairāk Jaunais vilnis gribēs būt te. Kāpēc? Pieņemsim, ka tas ir tikai gaumes jautājums. Patīk viņiem šeit.