Tā vietā par uzturēšanās atļauju izsniegšanu saņemtos līdzekļus plānots ieskaitīt valsts budžetā un izlietot Ekonomikas ministrijas speciālajā budžeta programmā paredzētajiem mērķiem. Fonda izveides iniciatorus no Reformu partijas šis risinājums apmierina, sēdē apstiprināja Edmunds Demiters.
Ja debates Saeimas sēdē vairāk vērstas uz sabiedrību, bet deputātu viedokli būtiski neietekmē, tad komisiju sēdēs ir citādi. Ar argumentiem par vai pret kādu iniciatīvu var iespaidot balsojuma iznākumu. Tā pirms nedēļas notika arī ar Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna (Vienotība) ierosinājumu liegt saņemt uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, ja viņi iegādājušies nekustamo īpašumu, kura sastāvā ir lauksaimniecības zeme vai meža zeme. Priekšlikumu neatbalstīja ne tikai E. Smiltēna partijas biedrs Aleksejs Loskutovs, bet arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Kārlim Seržantam (ZZS) bija aizdomas par kādām slēptām E. Smiltēna interesēm. Daži ZZS pārstāvji neformālā sarunā bija noraizējušies, vai kāds gribēs iegādāties nekustamo īpašumu, piemēram, Līvānos, kur tas ir kopā ar zemi. Līdzko ziņa par noraidīto priekšlikumu nonāca atklātībā, uz to reaģēja zemnieku organizācijas, pārmetumus vispirms veltot ZZS. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons otrdien Aizsardzības komisijas sēdē, kurā turpināja pirms nedēļas pārtraukto Imigrācijas likuma skatīšanu, atklāja, ka pēc Zemnieku saeimas lūguma E. Smiltēns iesniedzis šo priekšlikumu. K. Seržants lūdza to pārbalsot, un tagad komisijas vairākums atbalstīja liegumu saņemt uzturēšanās atļaujas par lauksaimniecības zemes vai meža iegādi.
Pirms nedēļas deputāti sēdi pārtrauca cita iemesla dēļ - Juridiskais birojs iebilda pret termiņuzturēšanās atļauju iegādi, iemaksājot Ekonomiskās attīstības fondā, kas ārvalstniekiem ļautu ieceļot un noteiktu laiku uzturēties jebkurā Šengenas līguma valstī. Bija paredzēts izveidot fondu, kurā ārvalstniekiem, kas iegādājušies nekustamo īpašumu, kura vērtība ir ne mazāka par 150 000 eiro, jāiemaksā 25 000 eiro, lai pieprasītu termiņuzturēšanās atļauju. Citos gadījumos šī fondā iemaksājamā summa ir 50 000 eiro. Juridiskais birojs ierosināja noteikt, ka pretendenti uzturēšanās atļaujas saņemšanai iemaksā valsts budžetā, bet tajā ir paredzēta īpaša Ekonomikas ministrijas budžeta programma, ko varēs izlietot konkrētiem mērķiem - reemigrācijas programmai, kā arī jauno ģimeņu atbalsta programmai pirmā mājokļa iegādei. Imigrācijas likuma grozījumi sagatavoti pēc Visu Latvijai!-TB/LNNK prasības noteikt kvotas uzturēšanās atļauju izsniegšanai par darījumiem ar nekustamo īpašumu - gadā tie var būt ne vairāk kā 700 darījumu ar nekustamā īpašuma iegādi vērtībā virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumiem ar īpašumu vērtībā virs 500 000 eiro.