Pārspīlēts uzcenojums
Kā iemesls piena cenas pieaugumam Latvijā tiek minēts sausums pasaulē lielākajā piena eksportētājvalstī Jaunzēlandē, kā arī pieprasījuma pieaugums Ķīnā, kas izraisījis piena produktu cenas lēcienu pasaules biržā. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētājs Jānis Šolks lēš, ka piena ražotājiem, iespējams, cenas būs jāceļ līdz astoņiem procentiem. Kaut arī piena iepirkuma cena pašlaik ir samērā augsta - 21 santīms par kilogramu, tā ir trešā zemākā Eiropas Savienībā. Zemāka cena ir tikai Lietuvā un Rumānijā. Iemesls, kāpēc LPCS sasauca preses konferenci, bija vēlme ar sabiedriskās domas palīdzību ietekmēt trīs vadošo lielveikalu ķēžu Maxima, Rimi un IKI uzcenojumu lielumu. J. Šolks uzskata, ka 20-45% uzcenojums ir ekonomiski nepamatota un amorāla cenu politika, kas var sagraut piena nozari Latvijā - pēc viņa teiktā, piena rūpnieki pārorientēsies uz eksportu, un Latvijas iedzīvotāji vietējos produktus iegādāties nevarēs. Viņš arī atgādina, ka Vācijā uzcenojums ir 10%. «Rietumos šis jautājums ir visai sakārtots, lai arī tur valda neapmierinātība ar pārāk augstiem veikalu uzcenojumiem. Pie mums ir slepenības plīvurs, attaisnojoties, ka uzcenojums ir divu komersantu vienošanās lieta. Ražotājam ir tikai divas iespējas - piekrist veikalu nosacījumiem vai nebūt tirgū,» teica J. Šolks, piebilstot, ka piena cena būtu jāceļ par aptuveni 25%, taču tam Latvijas patērētājs nebūs gatavs. Pašlaik Latvijas iedzīvotāji piena produktu iegādei vidēji tērē 8-10 latus mēnesī.
Dienas sazvanītais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts atzīst, ka piena cena kāpj, taču uzskata, ka ar saukļiem situāciju ietekmēt nevar, tāpēc LPCS paziņojumu nodēvēja par «spļāvienu kosmosā». Piena iepirkuma cenu nosaka ne jau iekšējais tirgus, bet eksporta cena, bet lielo veikalu tīklu faktiskais monopolstāvoklis nevienam nav noslēpums. Tajā pašā laikā J. Šņepsts par PR triku sauc tirgotāju parakstīto memorandu par cenu necelšanu eiro ieviešanas laikā. «Kā tirgotājs var pateikt, ka necels cenas? Kā viņš var zināt ražotāju situāciju? Nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, Latvenergo tarifu pieaugums utt. ietekmē cenu,» norāda uzņēmējs.
Tirgotāji sašutuši
Lielveikali uz piensaimnieku paziņojumu reaģēja asi, par nekorektiem saucot ražotāju minētos peļņas sadalījuma datus. Tāpat veikalu pārstāvji norāda, ka ir nekorekti apgalvot, ka Latvijā litra paka piena maksā 70 santīmu, bet Vācijā - 45 santīmus. «Cilvēki visvairāk pērk Latvijas pienu par 44 santīmiem litrā. Nevis par 70 santīmiem, kas piesaukti kā litra cena, - tik maksā vien daži, salīdzinoši mazāk pirkti Latvijas piena veidi. LPCS savos aprēķinos arī neņem vērā, ka, pirmkārt, Latvijā likums visus izdevumus par nepārdotajiem piena produktiem atstāj uz tirgotāju, ne ražotāju pleciem. Otrkārt, vairākumu akciju cenu samazinājumu, vismaz Maxima gadījumā, darām uz sava rēķina. Bet šo faktu atzīšana no piensaimnieku puses radikāli mainītu viņu piesaukto izmaksu sadalījumu un salīdzinājumu ar Vāciju padarītu piensaimniekiem pagalam neveiklu,» Dienai norādīja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš. Viņš arī uzsvēra - tas, ka piena produktu cena Baltijas valstīs ir visai līdzīga, liecina par to atbilstību reālajai tirgus situācijai un liek vērtēt piensaimnieku agresīvos paziņojumus kā vēlmi palielināt savu peļņas daļu. «Šo faktu būsim spiesti ņemt vērā, gan turpinot diskusijas ar piensaimniekiem, gan lemjot par cenām. Bet cenu jautājumu kopumā joprojām uzskatām par diskusiju objektu ar piensaimniekiem,» atzina I. Andiņš.
J. Šolka paziņojumus par nepareiziem un tendencioziem sauc arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis: «Pateikt, ka cena celsies par 8 procentiem, ir signāls arī citiem prasīt šādu cenas pieaugumu. Neviens uzņēmējs, ar kuru notiek sarunas, nav minējis šādu skaitli, kas liek uzskatīt, ka šis paziņojums ir sabiedrību maldinošs.» Salīdzinājumam viņš kā pilnīgi neiedomājamu min iespēju, ka kāds no veikalu tīkliem paziņotu par cenas celšanu kādai noteiktai preču grupai. Tirgotāju pārstāvis uzskata, ka LPCS paziņojums saistīts ar to, ka tieši pašlaik notiek ražotāju sarunas ar tirgotājiem par iespējamajām cenu izmaiņām nākamajā laika periodā.