Apdomīgi un neapdomīgi sniegtie galvojumi par nopietnu finanšu triecienu mēdz kļūt arī fiziskām personām, taču bankas atgādina: galvotājs šo slogu līgumā ir uzņēmies brīvprātīgi, tāpēc manevru iespēju savu rīcību nožēlojušajam galvotājam nav daudz.
«Labajos laikos cilvēki galvojumus snieguši pa labi un pa kreisi, bieži neapzinoties, ka, ja parādnieks saistības nekārto, viņi paši kļūst par parādniekiem,» saka zvērināta advokāte Baiba Didrihsone, kas nodarbojas ar kredītņēmēju lietām. Kā liecina Latvijas Kredītņēmēju apvienības saņemtās sūdzības, visbiežāk galvotājiem jāsaskaras ar to, ka banka no viņu konta pēkšņi sāk atvilkt trūkstošos maksājumus par galvoto aizņēmumu. Mazāki ienākumi un pieaugošais banku spiediens gan uz pašu parādnieku, gan viņa galvotājiem noved pie tā, ka ekonomika arvien vairāk pāriet ēnas pusē, jo cilvēki cenšas slēpt savus ienākumus, lai banka tiem netiktu klāt, spriež B.Didrihsone.
Galvotājs procesā parasti tiek iesaistīts, kad kredīts tiek kavēts vairāk kā par 30 dienām, stāsta SEB bankas pārstāve Agnese Strazda. Ja ne pats parādnieks, ne galvotājs saistības nekārto, īpašums tiek atgūts caur tiesu un izsoli, bet, ja saņemtā summa ir par mazu, atlikusī daļa jāsedz tieši galvotājam. Visatsaucīgāk kredītu pārņem tie galvotāji, kas ir kredītņēmēja ģimenes locekļi, jo ģimene parasti vēlas īpašumu saglabāt, uzsver A.Strazda.
Bieži gadās, ka cilvēki neizprot galvojuma būtību, piebilst Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Mēdz būt, ka galvojumu uztver kā vienkārši formālu apliecinājumu kredītņēmēja maksātspējai, sava veida rakstisku garantiju sniegšanu par citu cilvēku, taču izdarītā pakalpojuma sekas var būt skarbas. Arī iespēju atrisināt situāciju nav daudz.
Ja ar pašu parādnieku situāciju neizdodas atrisināt, galvotājs ar banku var vienoties par viņam piemērotāko atmaksas grafiku, kā arī, ja ir vēlme saistības dzēst uzreiz (piemēram, lai atmaksai nevajadzētu pārdot galvotāja īpašumu), saņemt citu aizdevumu. Kā skaidro K.Jakubovska, ja kredīts pilnībā nomaksāts, galvotājs var vērsties pret parādnieku tiesā, lai mēģinātu savu naudu atgūt.
Runājot par uzņēmumiem, viss ir atkarīgs no konkrētās situācijas un līguma nosacījumiem, taču princips paliek nemainīgs: galvotājs uzņemas saistības ne tikai par pašu aizņēmuma summu, bet arī par procentu, līgumsoda, komisijas maksas, tiesas izdevumu samaksu, atgādina A.Strazda.