Nekustamo īpašumu kompānija Latio veikusi Zemesgrāmatas datu analīzi, atklājot, ka šogad visstraujāk - par 15,3% - audzis darījumu skaits ar savrupmājām. Vidējā cena par kvadrātmetru jaunā dzīvoklī vai pilnībā renovētā ēkā Rīgā gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi vairāk nekā par desmit procentiem, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un tagad sasniedz 2650 eiro. Lai iegādātos jaunu dzīvokli kādā no Rīgas mikrorajoniem, pircējam būtu jāšķiras no vidēji 1390 eiro par kvadrātmetru.
Nesen kompānijas Realia pārstāvis Andrejs Kozels portālam Nozare.lv atklāja, ka tirgū ir tendence, kas «rada bažas par nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos, ko veicina mākslīgi paaugstinātās cenas par padomju laika paneļu mājās esošajiem dzīvokļiem».
Tam nepiekrīt Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte. «Lai gan gada sākumā pircēju aktivitāte segmentā pieauga, veicinot arī nedaudz straujāku cenu kāpumu nekā iepriekšējā gadā, padomju laikā būvēto dzīvokļu cenas ir ievērojami zemākas nekā nekustamā īpašuma buma laikā. Saskaņā ar mūsu datiem sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā šogad maijā bija 625 eiro par kvadrātmetru. 2007. gada aprīlī, kad tika sasniegts augstākais punkts, kvadrātmetrs tādā pašā dzīvoklī maksāja 1720 eiro.»
Nekustamo īpašumu kompānijas Nira fonds valdes locekle Jevgēnija Markova Dienai norāda, ka nozīmīgs apstāklis, kas veicina burbuļa veidošanos, ir banku kreditēšana. «Ja pieprasījums pēc tādām būvēm ir un šajā cenu kategorijā klāt nekas nenāk, tad, protams, cenas pieaug,» skaidro J. Markova un piebilst, ka iedzīvotāju maksātspēja pamazām pieaug, līdz ar to pircēju vidū pieaug konkurence. «Teorētiski tāds burbulis kā agrāk ir iespējams, bet ar nosacījumu, ka kreditēšana atjaunosies tādā līmenī, kāds bija pirmskrīzes laikā. Tomēr šobrīd ne tuvu tā nav.»
Arī Arco Real Estate pārstāvis Māris Laukalējs portālam Nozare.lv uzsver, ka sērijveida dzīvokļu tirgū pēdējos trīs gados izmaiņas bijušas ļoti niecīgas. Patlaban lielākajā daļā šādu dzīvokļu kvadrātmetra cena svārstās ap 580-700 eiro. Turklāt atšķirība starp šo cenu un to, cik maksā mēbelēti dzīvokļi ar ekskluzīvu remontu, ir ap 200 eiro. «Proporcija starp sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra cenu un jauno projektu dzīvokļu kvadrātmetra cenu ir ievērojami labāka, nekā tā bija 2007. gada jūlijā, kad vidējā sērijveida dzīvokļa kvadrātmetra cena sasniedza 1500 eiro un jauno projektu dzīvokļu cena - ap 2000 eiro par kvadrātmetru,» klāsta M. Laukalējs. Viņš arī prognozē, ka tuvākajā laikā Latvijas bankas hipotekāro kredītu procentlikmes nesamazinās, līdz ar to pircēju skaits nepalielināšoties.
Kā Dienai norāda J. Markova, pagaidām mājokļu tirgus attīstības prognozes izteikt ir visai sarežģīti, jo tās ietekmē vairāki neskaidri faktori. Piemēram, grozījumi Imigrācijas likumā, kas stāsies spēkā septembrī, paredz līdz 250 000 eiro palielināt īpašuma minimālo vērtību, kas nepieciešama, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju. Ja kādam uzturēšanās atļauja ir vajadzīga, visticamāk, viņš īpašumu centīsies iegādāties līdz septembrim. «Cik liels darījumu skaits būs pēc septembra, grūti pateikt. Jāņem vērā fakts, ka mēs ļoti konkurējam arī ar citām valstīm, kur arī ir pieejamas uzturēšanās atļaujas.» Uzturēšanās atļauju kārotāji gan neradot konkurenci vietējiem pircējiem. «Tās ir divas dažādas kategorijas. Tas ir tāpat, kā salīdzināt Mercedes S klases pircēju ar Volkswagen Golf pircēju. Abas var būt kvalitatīvas, bet tās ir dažādās cenu kategorijās. Ja kaut kas notiktu S klases tirgū, nedomāju, ka tas ietekmētu Volkswagen Golf tirgu,» prāto eksperte. Šis gads ir grūti prognozējams arī Ukrainas notikumu kontekstā. Notiekošais var atstāt iespaidu uz Krievijas pircēju maksātspēju un izvēli, kur iegādāties mājokli.