Viss jādara laikus
Saimniekiem jāzina - četrkājaino kompanjonu veselībai, it sevišķi sasniedzot pusmūžu, tas ir, sešu līdz astoņu gadu vecumu, jāpievērš vairāk uzmanības.
Organismam novecojot, pasliktinās vielmaiņas procesi audos, šūnu dalīšanās kļūst lēnāka, pieaug onkoloģisko saslimšanu attīstības risks, samazinās arī imūnsistēmas spēja «izravēt» nepareizās šūnas, aizsargāt organismu pret vīrusiem, baktērijām. Vielmaiņas aktivitātei samazinoties, pieaug aptaukošanās risks, to veicina veciem dzīvniekiem raksturīgā vēlēšanās mazāk kustēties, kā arī dzimumhormonu trūkums kastrētiem dzīvniekiem. Līdzīgi kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem pieaug sirds-asinsvadu sistēmas slimību risks - pamazām attīstās sirds mazspēja. Tas, vai minētās problēmas attīstīsies tieši jūsu kompanjonam, atkarīgs no daudziem faktoriem - no dzīvnieka sugas un šķirnes, dzīves un ēdināšanas apstākļiem mūža garumā, arī no jūsu rūpēm par savu draugu.
Vieglākā, efektīvākā un arī lētākā cīņa pret slimībām ir profilakse un agrīna diagnostika. Laikus atklāt vai profilaktēt slimības var, dzīvnieku regulāri, vismaz reizi gadā, izmeklējot pie veterinārārsta.
Ko darīt, lai mūsu četrkājainie draugi būtu veseli arī senioru gados? Kādi ikgadēji izmeklējumi nepieciešami mūsu mīluļiem mūža otrajā pusē?
Regulāra apskate pie veterinārārsta ir pašsaprotama un nepieciešama jebkurā dzīvnieka dzīves posmā, taču mūža otrajā pusē ar to var arī nepietikt. Bieži vien laikus atklāt slimības iespējams, tikai veicot padziļinātu dzīvnieka izmeklēšanu.
Ko varam veikt mājas apstākļos?
Saimniekam pa spēkam:
regulāri kontrolēt dzīvnieka svaru - vismaz divas reizes gadā. Jo mazāks dzīvnieks, jo svara izmaiņas jāvērtē kritiskāk. Svara krasa palielināšanās vai samazināšanās var būt nopietnu slimību simptoms;
novērojiet dzīvnieka apetīti un to, cik dzīvnieks daudz dzer. Izmaiņas ēstgribā - pastiprināts ēdelīgums vai slāpes - var liecināt par nopietnām vielmaiņas slimībām. Bīstams ir arī apetītes zudums, bieža (ik dienas) vemšana vai atrīšana;
pārbaudiet, vai dzīvnieks regulāri nokārto dabiskās vajadzības, vai nav ļoti bieža vai reta urinēšana. Vai pēkšņi nav izmainīta urinēšanas vai defekācijas poza;
ejot pastaigās, pārliecinieties, vai jūsu dzīvnieks pēc normāla ritma kustībām nav pārāk aizelsies, vai elsošana nav ļoti ilgstoša pēc fiziskas slodzes. Protams, jāatceras, ka karstā laikā suns var elsot ļoti intensīvi un ilgstoši, tādējādi atdzesējot savu organismu.
Ko lūgt veikt veterinārārstam?
Profilaktiskos nolūkos aizvedot dzīvnieku uz kārtējo pārbaudi, jālūdz izdarīt:
pilnu klīnisko izmeklēšanu, ietverot ķermeņa temperatūras pārbaudi, sirds toņu un plaušu izklausīšanu;
asins analīzes sniegs detalizētāku informāciju par dzīvnieka veselības stāvokli - aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera, virsnieru funkciju;
urīna analīzes palīdzēs novērtēt organismā notiekošos vielmaiņas procesus, nieru funkciju un urīna izvadceļu veselību;
krūšu kurvja rentgenogrāfiskā izmeklēšana palīdzēs laikus atklāt slimību procesus plaušās, bronhos, daļēji arī sirdī;
acu pārbaude - acu slimības ir bieža parādība vecāka gadagājuma dzīvniekiem. Tās rada diskomfortu, ko mēs bieži nemaz nepamanām;
vēdera dobuma ultrasonogrāfija - sevišķi vērtīga, ja asins vai urīna analīzēs konstatētas novirzes no normas. Palīdz novērtēt aknu, nieru, liesas, aizkuņģa dziedzera, virsnieru, dzimumorgānu anatomisko stāvokli, laikus atklāt jaunveidojumus vēdera dobuma orgānos;
elektrokardiogramma vai ehokardiogrāfija ir sevišķi vērtīga, ja veterinārārsts, izklausot sirds toņus, saklausa tajos izmaiņas, vai arī, ja dzīvnieks straujāk nogurst, smagi elpo vai parādījies regulārs klepus, kurš nepāriet vismaz divas nedēļas.
Lielākā daļa slimību ilgu laiku ir apslēptas, un dzīvnieks to pazīmes neparāda vai arī pats nejūt. Jāatceras, ka dzīvniekiem tīri instinktīvi piemīt spēja slēpt slimības pazīmes, lai savu vājumu neatklātu citiem bara locekļiem. Laikus atklāt slimību un sākt to ārstēt varam vienīgi, veicot vispusīgu un pārdomātu diagnostiku.
Jautāsiet - vai jāņem atvaļinājums, lai izvadātu dzīvnieku uz nepieciešamajiem izmeklējumiem? Tā gluži nav. Faktiski visus no uzskaitītajiem izmeklējumiem var veikt vienas dienas laikā, ievietojot dzīvnieku dienas stacionārā, veterinārajā klīnikā, kurā ir pieejama kvalitatīva diagnostika. Atliek tikai izvēlēties tuvāko vai pieņemamāko klīniku.
Piemēram, plašu veterinārārsta konsultāciju, ietverot dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu (31 EUR), kā arī plaša spektra izmeklējumus (21-70 EUR atkarībā no izmeklējuma) piedāvā Universitātes Veterinārā klīnika, Jelgavā, Kr. Helmaņa ielā 8. Tālr. 63021918; 29484198. Dežūras režīmā klīnika strādā visu diennakti. Kad izmeklējumi pabeigti, var atviegloti uzelpot un ģimenes veterinārārstam pateikt - līdz nākamajam gadam!
*LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, asoc. profesors