Svarīgi nepārmaksāt
Siltumenerģijas patēriņš rēķina veidā atnāk ar konkrētiem cipariem. Dažiem tas ir saprātīgs, citiem - liek aizdomāties, ka kaut kas nav kārtībā. Aldis Sirmačs, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATAE) valdes loceklis, iesaka vietnē www.latea.lv katram pašam aprēķināt sava mājokļa enerģijas patēriņu. Aprēķinu tabulā, kas ļauj noteikt energoefektivitātes novērtējumu, iekļauti visi kurināmā veidi un cipari nemelo. «Indikators ir saprotams - ja, piemēram, 100 kvadrātmetru lielā mājā gāzes patēriņš ir 2,5 tūkstoši kubikmetru gadā un ēkā dzīvo 3-4 cilvēki, kad skaidrs, ka kaut kas jādara, jo tik daudz enerģijas patērēt ir pārāk izšķērdīgi.» Protams, māja var šķist silta un jauka, bet, ja aprēķini rāda, ka siltuma uzturēšanai tiek tērēti ļoti lieli līdzekļi, tad jādomā, kā rēķinu samazināt.
Energoaudits izmērīs
Protams, var saukt energoauditoru, kurš atnāks, fotografēs un tad attēlos uzskatāmi parādīs, pa kurieni siltums pamet māju. Energoauditora darba princips - konstatēt temperatūras starpības starp iekšu un āru. Lai savāktu nepieciešamo informāciju par telpu klimatu un apkures sistēmas darbu, energoauditors veic gan instrumentālus vides mērījumus, gan aptaujā iedzīvotājus un ēkas apsaimniekotāju. Izmantojot iegūto informāciju, energoauditors veic ēkas energoefektivitātes aprēķinu un gala rezultātā iegūst ēkas īpatnējo enerģijas patēriņu (kWh/m2), un tad sniedz rekomendācijas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.
Parasti siltums ēku pamet pa bēniņiem, caur logu un durvju šķirbām, kritiski ir ēku stūri un ārsienas. «Katrs cilvēks, kurš rūpējas par savas mājas stāvokli, bez īpašiem mēraparātiem jau zina, kas ir tās kritiskās vietas, pa kurām siltums atstāj māju,» saka A. Sirmačs. Viņa padoms - soli pa solim ķerties klāt mājas siltināšanai vispirms no iekšpuses.
Privātmāju vislielākā problēma - bēniņi. Pat ja pirms piecpadsmit gadiem ir uzlikti 10-15 centimetri siltināšanas vates, tas nebūt neliecina, ka viss izdarīts prefekti. «Divstāvu mājai nosiltināt bēniņus nemaz tik bargu naudu nemaksās. Atkarībā no konfigurācijas, sarežģītības tas var maksāt līdz diviem tūkstošiem eiro, bet uzreiz jau var aprēķināt atmaksāšanos, kas var būt jau trīs gados,» tāds ir A. Sirmača padoms.
Jaunajos projektos bēniņu to tradicionālajā izpratnē nemaz nav, jo viss līdz pēdējai pažobelei tiek apdzīvots. Taču XXI gadsimtā būvētajās ēkās siltināšanai tomēr tikusi pievērsta lielāka uzmanība un jo īpaši tad, ja bēniņus jau sākotnēji tiek plānots izbūvēt.
Būvfizika jāzina
«Protams, var būt konstruēšanas un būvniecības problēmas - ēkas stūri, kas nav siltināti. To jau uzreiz redz - uz sienām mēdz būt mitrums, pat sarma,» uz vēl vienu problēmu norāda A. Sirmačs.
Lai veiktu sienu siltumizolāciju, jābūt zināšanām būvniecībā, jo tas nav tik vienkārši - likt vati stūrī vai iepūst putuplastu. «Nepareizi siltinātā vietā pēc pāris gadiem iemitināsies gan pelējuma sēne, gan vēl visādas šausmas, kas kaitēs gan mājai, gan arī cilvēku veselībai,» zina teikt A. Sirmačs. Kā vienu no ātrākajām un lētākajām siltināšanas metodēm meistari bieži piedāvā ēkas problēmvietu aizpūšanu ar putām. LATAE valdes loceklis iesaka kritiski izvērtēt standarta piegājienus, jo «katrs projekts ir savādāks, ja kādam šī metode der, to nevar uzskatīt par universālu».
Tehnoloģijas attīstās
Vēl viens kritiskais punkts siltumzudumos ir logi un durvis. Pēdējo desmit gadu laikā ļoti mainījušies logu siltumtermiskie rādītāji. Plastmasas logu vēsture nav sena - tie tirgū ienāca pirms gadiem divdesmit. Vizuāli atšķirība nav pamanāma. Ja rāmji biezuma ziņā no pirmssākumos piedāvātajiem atšķiras par 30-40%, tad pati stikla pakete mainījusies principiāli. Pirms sešiem gadiem sāka ražot stikla pakešu logus ar selektīvo pārklājumu, kas nozīmē, ka siltuma caurlaidības vērtība no 2,9 samazinājusies līdz 1,1 - stikls tagad ir gandrīz trīs reizes labāks nekā tajos logos, kas likti pirms kāda laika. Logi jāmaina? «Nav jau obligāti, ja tie kopti pareizi. Var nomainīt tikai stikla paketes, rāmjus atstājot tos pašus,» iesaka Latvijas Energoefektivitātes asociācijas pārstāvis. Privātmājās viena no problemātiskākajām vietām, kur vērojami visbūtiskākie siltuma zudumi, ir ārdurvis, caur kurām gaisa caurlaidība notiek jo īpaši intensīvi.
«Līdz ar logu un durvju nomaiņu nāk klāt cita problēma - ventilācija,» atgādina eksperts un uzsver: «Jaunās konstrukcijas ir blīvas, un atklājas, ka ventilācijas sistēmas, kurām jāizvada gaiss no telpām, ir nobloķētas vai nedarbojas. Gaisa kvalitāte ir būtisks jautājums, jo tiek runāts par cilvēku veselību.» Nākošais solis, kas jāsper siltuma programmas īstenošanā, ir ēku siltināšana no ārpuses. Vecajām privātajām ēkām siltināšanas darbi būtiski atšķiras no daudzstāvu namu siltināšanas. «Ar siltināšanas vati vien neko nevar uzreiz atrisināt. Uzlikt to var, bet jēgas nebūs. Atkal jāņem vērā būvfizika - vispirms jāsāk ar būvmateriālu novērtējumu un tikai tad var izvēlēties visatbilstošāko siltumizolācijas materiālu,» saka A. Sirmačs.