Tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu piedalījās 689 823 balsstiesīgie pilsoņi, no kuriem par Saeimas atlaišanu nobalsoja 650 518 vēlētāju jeb 94,3%, pret Saeimas atlaišanu bija 37 829 jeb 5,48% vēlētāju. Par nederīgām atzītas 1476 vēlēšanu zīmes. Šī ir vienīgā tautas nobalsošana, kad nebija nepieciešams kvorums. CVK informācija liecina, ka liela vēlētāju aktivitāte bija 1998. gadā referendumā par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu, bet toreiz tas notika reizē ar Saeimas vēlēšanām. Tautas nobalsošanā 2008. gadā par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, piedalījās 629 304 balsotāji. Vislielākā aktivitāte bija referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, kurā 2003. gada septembrī piedalījās vairāk nekā miljons pilsoņu.
Oficiālos referenduma rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija plāno paziņot 26. jūlijā, kad arī varētu izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kuras varētu notikt 17. septembrī. Kandidātu sarakstu pieņemšana sāksies jau 29. jūlijā, un tā varētu ilgt līdz 18. augustam. Tagadējās 10. Saeimas pilnvaras beigsies tikai tad, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunā 11. Saeima, kas varētu būt oktobra vidū. Taču Saeimas prezidijs vairs nevar sasaukt Saeimas sēdes un noteikt to darba kārtību, kas tagad būs Valsts prezidenta Andra Bērziņa kompetencē. Referenduma vakarā Latvijas Televīzijas tiešraidē Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars skaidroja, ka prezidents, visticamāk, iekļaus Saeimas sēžu darba kārtībā tādus komisijās sagatavotus projektus, par kuriem būs panākta frakciju vienošanās un kas būs saskaņoti arī ar ministrijām.
Jau rakstīts, ka neviens politiskais spēks nejūtas vainīgs par Saeimas atlaišanu, noveļot vainu cits uz cita. V. Zatlers kā vienu no iemesliem, kāpēc parlaments jāatlaiž, minēja oligarhu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu. Referenduma vakarā LTV tiešraidē, nevēloties atbildēt, vai viņa jaundibinātā partija varēs strādāt kopā ar Saskaņas centru, V. Zatlers kā Saeimas atlaišanas iemeslu minēja «varas mazspēju». Vienotības līderi vairākkārt uzsvēruši savu bezspēcību situācijās, kad partneri no Zaļo un Zemnieku savienības bloķējušies ar Saskaņas centru un apvienību Par labu Latviju!, kas vairākkārt ticis saistīts ar Aivara Lemberga interesēm. Taču pēc tautas nobalsošanas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ziņu aģentūrai LETA notikušajā ir vainojis Vienotību. «Acīmredzot šī Saeima par maz balstīja cilvēkus un par daudz skatījās Starptautiskā Valūtas fonda mutē. Cilvēki balsoja tāpēc, ka viņus neapmierina Saeimas darbs un par viņiem par maz rūpējas,» sacījis A. Brigmanis. Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA ir teicis: «Domāju, ka referenduma iemesls bija Zatlera apskaidrība par savu kļūdu, nominējot Dombrovski par premjeru, jo visiem bija skaidrs, ka viņš ir cilvēks absolūti bez iniciatīvas.»