Patlaban joprojām nav skaidra Latvijas aizdevēju attieksme pret to, vai Latvija drīkst solītajā 500 miljonu nākamā gada budžeta ietaupījumā ņemt vērā arī šāgada lēmumu ietekmi, kas veido 175 miljonus latu. Pārējais ietaupījums pēc valdības lemtā tiktu panākts, par 225 miljoniem samazinot budžeta izdevumus un par 100 miljoniem palielinot ieņēmumus.
Diskusijas par plānu B aktualizējās, kad Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji un Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs izteica kritiku par Latvijas valdības nespēju vienoties par lielāku izdevumu samazināšanu. Savukārt ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija tikko paziņojis, ka galvenais budžeta mērķis ir nevis izdevumu samazināšana, bet 8,5% deficīta panākšana. «Saprašanās memorandā arī skaidri pateikts, ka budžeta sabalansēšana par 500 miljoniem latu nav sasniedzama tikai ar izdevumu samazinājumiem. Tas būtu pārāk smagi iedzīvotājiem,» saka komisārs.
Lai izkustinātu no vietas budžeta plānu B, Tautas partija (TP) un ZZS gaida piektdien no SVF sanāksmes atgriežamies finanšu ministru Einaru Repši (JL). Tikmēr ar savu papildu ieņēmumu piedāvājumu gatava nākt TB/LNNK. Pēc TB/LNNK frakcijas vadītāja Māra Grīnblata teiktā, tālāka izdevumu samazināšana nav iespējama, jo tā «varētu skart sektorus, kas jau tāpat ir uz izdzīvošanas robežas». Savukārt, lai palielinātu ieņēmumus, esot jāatgriežas pie diskusijas par mājokļa nodokli, kuram jāparedz minimālā neapliekamā platība, kas būtu mērāma nevis kvadrātmetros, kā paredzēja iepriekš izstrādātie nodokļa varianti, bet gan kadastrālajā vērtībā. Ar kapitāla pieauguma nodokli jāapliek arī ienākumi no uzņēmumu akciju un kapitāldaļu pārdošanas. Pat ņemot vērā uzņēmumu peļņas samazināšanos, papildu ienākumus budžetā varētu dot arī uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes paaugstināšana uzņēmumiem, kuru peļņa pārsniedz piecus miljonus latu gadā, līdz 25% pašreizējo 15% vietā, uzskata TB/LNNK.
Grūtības TB/LNNK plāna virzīšanai varētu radīt tas, ka lielākā koalīcijas partija TP joprojām iebilst pret mājokļa nodokļa ieviešanu. Pēc TP domām, valdībai ir jāmēģina pārliecināt aizdevējus par to, ka stingrāks budžeta taupības režīms kaitētu Latvijas ekonomikai. Tomēr gadījumā, ja aizdevēji uzstāj lielāku izdevumu samazināšanu, TP piedāvā atgriezties pie reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) jau vasarā piedāvātās valsts pārvaldes reformas, Dienai pauda TP frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Vents Armands Krauklis. Līdz šim šīs reformas redzamākā daļa bija ministriju skaita samazināšana.#
SVF prasības Ukrainai un Īslandei izrādās par smagu 7.lpp.