Man ir ļoti pozitīvs pirmais iespaids. Man ir bijis tas prieks jau divas reizes apciemot Rīgu, bet abas reizes bija ziemas vidū. Es šo pilsētu nekad neesmu redzējusi skaistas vasaras saules apspīdētu, un tā sevi parāda ļoti labi.
Nesenā atklātā vēstulē ASV prezidentam Obamam vairāki Austrumeiropas līderi izteica bažas, ka ASV administrācija nepievērsīs nepieciešamo uzmanību šim reģionam. Ko jūs viņiem atbildētu?
Latvija ir ASV stratēģiskais partneris, labs sabiedrotais un labs draugs. ASV ļoti augsti novērtē šo reģionu, Centrāleiropu un Austrumeiropu, un mēs turpinām sadarboties un palielināt savu iesaisti šajā reģionā. Pierādījums tam ir viceprezidenta Baidena nesenā vizīte Ukrainā un Gruzijā. ASV valsts sekretāres palīga vietnieks Gordons nesen bija šeit, kā arī Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Tas pierāda, ka ASV turpina pievērst uzmanību šim reģionam, saviem partneriem un sabiedrotajiem.
Kā, jūsuprāt, partnerattiecības starp Latviju un ASV attīstīsies nākamajos gados?
Man šķiet, ka mūsu partnerattiecības ir ļoti spēcīgas un ka tās nākamajos gados turpinās augt un padziļināties. Kā vēstniece es ceru dot savu ieguldījumu šo attiecību padziļināšanā un stiprināšanā.
Vai jūs varētu nosaukt kādus konkrētus piemērus, kā jūs to cerat darīt?
Mūsdienu pasaulē mums stāv priekšā milzīgi globāli izaicinājumi. Latvija ir daļa no mūsu svarīgākās stratēģiskās alianses, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO). Tā arī ir Eiropas Savienības dalībvalsts. ASV ir stingri pārliecinātas, ka mēs vislabāk tiksim galā ar šodienas pasaules izaicinājumiem - atomieroču izplatīšanos, globālo ekonomisko krīzi, terorismu, ja sadarbosimies ar saviem partneriem un sabiedrotajiem. Latvija var spēlēt ļoti svarīgu lomu kā ES un NATO dalībvalsts. Mēs esam gatavi ar Latviju sadarboties un konsultēties par šiem jautājumiem, lai atrastu kopēju ceļu uz priekšu.
Uzstājoties Senāta komitejā pirms apstiprināšanas vēstnieces amatā, jūs teicāt, ka jūsu nozīmīgā pieredze ekonomiskajos jautājumos varēs palīdzēt padziļināt mūsu divpusējās ekonomiskās saites un Latvijas pašas centienus nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisku izaugsmi. Vai jūs varētu pastāstīt kaut ko vairāk par saviem plāniem šajā jomā?
Man šķiet, ka ir lielas iespējas palielināt un nostiprināt ASV un Latvijas ekonomisko sadarbību, un es ceru to padarīt par savu pilnvaru termiņa prioritāti. Latviju ļoti smagi ir skārusi pašreizējā ekonomiskā krīze, tāpat kā ASV un citas valstis. Latvijai pašai būs jāpieņem lēmumi par to, kā virzīties uz priekšu pa ilgtspējīgu ekonomiskās attīstības ceļu. Tomēr ASV un Latvijai ir tas pats mērķis: lai Latvija izkļūtu no šīs ekonomiskās krīzes ar konkurētspējīgāku, spēcīgāku ekonomiku. Es ceru atbalstīt Latvijas valdības centienus šajā jomā.
Vai ASV ir noraizējušās, ka Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda programma varētu neizdoties?
ASV bija gandarītas, ka pagājušajā ceturtdienā SVF valdes sēdē varēja atbalstīt jaunāko izvērtējumu. Tomēr mēs arī savā paziņojumā valdei sūtījām signālu, ka ir dažas jomas, kurām būs nepieciešama papildu fokusēta uzmanība nākotnē, ka ir svarīgi veikt strukturālās reformas. Mēs ļoti ceram, ka valdība šos ieteikumus ievēros.
Vai tas varētu radīt problēmas saņemt nākamo naudas pārskaitījumu no SVF?
Patlaban tie būtu vienkārši minējumi. Bet valdība saprot, kas tai ir jāizdara, lai izkļūtu no krīzes. Šie nebūs viegli vai arī bieži vien populāri lēmumi, bet mēs esam gatavi atbalstīt valdību tās nākotnes izvēlēs.
Uzrunājot Senāta komiteju, jūs arī teicāt, ka piestrādāsit pie etniskās integrācijas veicināšanas. Vai jūs varētu nedaudz vairāk pastāstīt par saviem plāniem?
Latvijas valdība panākusi milzīgu progresu pēdējos gados sociālās un etniskās integrācijas jautājumos. ASV vēstniecība arī ir daudz darījusi šajā jomā. Es ceru turpināt lielisko darbu, ko vēstniecība jau ir veikusi, un stiprināt kontaktus ar visām Latvijas iedzīvotāju grupām.
Pēdējā laikā ziņas no Vašingtonas liek domāt par arvien pieaugošu iespēju, ka valdība varētu mainīt plānus izvietot pretraķešu sistēmas elementus Polijā un Čehijā. Vai tas nevairos nedrošības sajūtu reģionā un nepamudinās Krieviju uz agresīvāku rīcību pret tās kaimiņvalstīm?
ASV pretraķešu aizsardzības politikas izvērtēšana turpinās, un lēmums vēl nav pieņemts. Mēs ļoti cieši konsultēsimies ar Poliju un Čehijas Republiku, un visiem sabiedrotajiem, kā virzīties uz priekšu, pirms paziņosim lēmumu. Mēs ceram sadarboties ar Krieviju pretraķešu aizsardzības jautājumos, tas bija viens no prezidentu Obamas un Medvedeva tikšanās jautājumiem jūlijā. Sadarbības detaļas vēl nav skaidras, taču mēs izteicām Krievijai šādas sadarbības piedāvājumu. Jo uzskatām, ka draudi no Tuvajiem Austrumiem, no Irānas, konkrēti Eiropai, ir reāli, un tas atbilst visu interesēm nodrošināt pret tiem aizsardzību - ne tikai mūsu NATO sabiedrotajiem, bet arī Krievijai.
Nav noslēpums, ka viens no iemesliem, kāpēc poļi un čehi piekrita šīs sistēmas izvietošanai, bija tas, ka viņi redzēja to kā veidu palielināt amerikāņu iesaisti reģionā. Ja pretraķešu sistēmas tiks atceltas, ko, jūsuprāt, ASV darīs, lai apliecinātu, ka saglabā šo iesaisti tikpat būtisku kā iepriekš?
Prezidenta Obamas nostāja ir ļoti skaidra - nav «jauno» un «veco» sabiedroto, tie visi ir vienkārši sabiedrotie. Čehijas Republika, Polija un Latvija, tāpat kā visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, tagad ir NATO daļa. Tā ir ļoti patiesa alianse, patiesas saistības attiecībā uz šo valstu drošību.
Austrumeiropas politiķu vēstulē ir virkne priekšlikumu, ko ASV varētu darīt, piemēram - veicināt personiskus kontaktus, piešķirt Polijai bezvīzu režīmu. Vai valdība ir izvērtējusi šos priekšlikumus un ko varētu darīt?
Daudzi no priekšlikumiem, kuri ir šajā vēstulē, jau tiek kādā līmenī īstenoti. Mēs noteikti saglabāsim savu iesaisti šajā pasaules daļā. Runājot par vīzu atvieglojumu programmu Polijai, mums ir likumi, kas ļoti skaidri noteic dalības kritērijus, un pašreiz mēs vēl nevaram to piedāvāt Polijai, kā to pērn novembrī varējām Latvijai.
Un kā sokas ar bezvīzu režīmu ar Latviju?
Lieliski! Cik man zināms, lielākā daļa Latvijas pilsoņu, kuri dodas pie mums šīs programmas ietvaros, ievēro visas prasības. Tā līdz šim ir bijusi patiešām sekmīga. Varbūt ceļotāju skaits pašlaik ir mazliet sarucis, taču domāju, ka tas saistīts ar ekonomisko krīzi, nevis vīzu programmu.
Viens no mūsu sadarbības ar ASV svarīgākajiem pasākumiem ir misija Afganistānā. Pēdējā laikā augsta līmeņa ASV militārie pārstāvji izteikušies, ka šī misija kļūst sarežģītāka, un daži pat teic, ka tā varētu kļūt par Obamas Vjetnamu. Kā, jūsuprāt, šī misija attīstīsies, un vai nevar pienākt brīdis, kad Latvijai tiks lūgts darīt vairāk?
Vispirms jāpasaka, ka mēs esam ļoti gandarīti par Latvijas dalību kā daļu no ISAF Afganistānā. Latvija piedalās plecu pie pleca ar ASV kopīgās vienībās ar Mičiganas Nacionālo gvardi. Konsultācijās pirms došanās šurp dzirdēju patiesu, vislielāko atzinību Latvijas Bruņoto spēku vienību darbībai. Mēs apzināmies, ka Latvija nesusi visaugstākos upurus, zaudēdama divu karavīru dzīvību pērn maijā, un es vēlos izteikt līdzjūtību kritušo karavīru tuviniekiem. Aliansei ir ļoti liels un svarīgs izaicinājums Afganistānā, un Latvija saprot, kāda nozīme drošībai un stabilitātei Afganistānā ir alianses, Eiropas un ASV drošībai.