Pāru dejas vientulībā. Uz nokaitēta jumta

s. «melnā» amerikāņu dramaturga Tenesija Viljama lugas Kaķis uz nokaitēta skārda jumta (1955) motīviem, iestudējusi izrādi _Uz nokaitēta jumta._ Izrādē apvienota gan teātra, gan laikmetīgās dejas valoda. Veidojot izrādi, apvienība 2009.gada vasarā 3 nedēļas pavadīja radošajā rezidencē _tanzhaus nrw_ Diseldorfā, strādājot kopā ar laikmetīgās dejas autoritātēm. _Kaķis uz nokaitēta skārda jumta,_ atšķirībā no vairākkārt interpretētajām lugām _Ilgu tramvajs_ un Stikla zvērnīca, Latvijā nav no dramaturga populārākajām lugām. Tomēr dramaturga stils un pārliecība visās T.Viljama autobiogrāfiskajās lugās ir līdzīga: laime ir viskiju pārdzēruša kaķa murgi, harmonija - neiespējama, un uz visām pusēm tikai strupceļš. Savas izrādes ceļavārdiem radošā grupa izvēlējusies īslandiešu rakstnieka Andri Snera Magnasona _Vēsti garāmbraucējiem:_ «Es nezinu, kāpēc apturēju mašīnu un savācu kaķi, kurš gulēja asinssarkanā peļķē uz asfalta, jo es tam neuzbraucu, un, stāvēdams ielas vidū ar kaķi pie krūts un prātodams, ko man ar viņu darīt, lai asinis nenosmērētu sēdekļus, es sajutu, cik tas aizvien ir brīnumaini mīksts un silts, un, kad manīju dažu garāmbraucēju acīs trauksmi, es nojautu, kurš ir vainīgs, un sapratu, ka tikai tas ir bez vainas, kurš pabrauc garām pilnā ātrumā.»