«Mēs atklājam jaunas zemes. Pasaules kauss nekad nav rīkots ne Austrumeiropā, ne Tuvajos Austrumos, tāpēc esmu laimīgs, ka varu runāt par futbola attīstību šajos reģionos,» FIFA prezidents Zeps Blaters norādīja uz veiksmīgo pieredzi, uzticot 2010. gada finālturnīru Dienvidāfrikas Republikai. Tieši tas, ka šajos reģionos finālturnīri nav notikuši, bija lielākais Krievijas un Kataras trumpis cīņā ar Angliju, Spāniju, ASV un citām kandidātēm.
Interesanti, ka Krievijai izdevās par priekšrocību padarīt arī savu lielāko mīnusu - atbilstošas infrastruktūras un stadionu trūkumu. Finālturnīra rīkošana būšot lielisks stimuls to ievērojami uzlabot, kas savukārt veicinās futbola attīstību valstī arī pēc finālturnīra.
Nav šaubu, ka Krievijā spēs laikā uzcelt visus stadionus, bet par lielāko pārbaudījumu turnīra rīkotājiem kļūs milzīgie attālumi starp spēļu norises vietām, kas līdzjutējiem liks ceļā pavadīt ārkārtīgi daudz stundu. Tiesa, organizētāji sola, ka nebūšot problēmu ne ar vīzām, ne ar transporta biļetēm, kas spēļu apmeklētājiem būšot bez maksas.
Pēc Krievijas izvēles pārsteidza lēmums 2022. gada Pasaules kausa finālturnīru uzticēt Katarai, jo abas ir no salīdzinoši netāliem reģioniem. Kataras kandidatūru atbalstīja tādi vīri kā futbola leģenda Zinedins Zidāns un Barcelona galvenais treneris Pepe Gvardiola. Finansiālajos jautājumos šī valsts bija ārpus jebkādas konkurences. Daudzus uztrauc potenciālā 50 grādu lielā svelme finālturnīra laikā. Mulsinoša solās būt arī turnīra ģeogrāfija, jo 10 no 12 stadioniem ieplānoti 30 kilometru rādiusā. Tiesa, Kataras kandidatūras vadītāju Hamadu Altainu šīs grūtības nebaida: «Apsolu, ka pēc finālturnīra jūs būsiet lepni par Kataru un Tuvajiem Austrumiem!»
2014. gadā futbola svētkus uzņems Brazīlija.