1.Eiroparlaments apstiprinājis jauno Eiropas Komisiju. Priecē fakts, ka viss nenoritēja kā smērēts. Parlamentāriešu acīguma un āķīguma dēļ nācās mainīt bulgāru kandidāti. Gribēja kundzīte paspēlēties pa smuko, bet, redz, smalkās smilšu kastes biedri notiekošo uztvēra ļoti nopietni un EK sastāvā kundzi ar apšaubītu reputāciju redzēt nevēlējās. Šī ir arī pēdējā reize, kad katrai dalībvalstij «godīgi» tiek pa komisāram. Eiropas kopējās spēles lielākas nopietnības labad Lisabonas līgumā komisariātu paredzēts samazināt par trešdaļu.
2.Mērsraga vēlmei atdalīties no Rojas gūstot plašu Saeimas atbalstu, politiskās un vienkārši bērnišķīgās spēles tomēr sašķēlušas šo piejūras novadu. Lai novada domes priekšsēdētājs būtu plencis vai kas, bet uzkrītoši neproporcionālā kopējo labumu sadale starp Roju un Mērsragu norāda uz kādu fundamentālu un laikam gan neizguļamu dullumu. Nožēlojami, ka gaiļa dziesmas attālumā dzīvojoši kaimiņi nespēj sadarboties un sadalīt mantiņas.
3.Iekšlietas un ārlietas šonedēļ vienojis Briesmīgais Pūkainais: līdz ar Latvijas ceļinieku un pilsētu mēru «baltajām galvassāpēm» tādas burtiski kā sniegs uz galvas biezā slānī uzkritušas arī Vašingtonā. Iznākumā uz nākamtrešdienu atlikta SVF valdes sēde par nākamās finansējuma daļas piešķiršanu Latvijai. Tad nu pagaidām globālajā ciematā ar karstu ūdeni krūzītēs aplejam pērnos liepziedus un trenējamies saspēlēties. Piemēram, ar ričuraču.