Šlesers uzsvēris, ka pastu nevadīja un notikušajā vainojams neveiksmīgs menedžments, kas tika nomainīts. Tā ir tiesa. Taču atbildība ir solidāra. Pasta padomē strādāja partijnieki, arī augsta ranga LPP cilvēki. SM uzņēmumu vadītāji ik nedēļu atskaitījās ministram.
Paaugstināti tarifi. Šlesera uzstādījums bija palielināt algas. Četros gados tās pieaugušas par 90,7%. Pasta darbinieki bija pārāk maz atalgoti, bet pieaugums bija par strauju un ir viens no zaudējumu iemesliem. Lai tos segtu, pērn pasts par 29,8% palielināja tarifus. Nozares speciālisti saka, ka tie ir līdzvērtīgi Somijai un lielāki nekā Zviedrijā. Pasts ir monopols. Uzņēmuma kredītsaistības Šlesera politiskajā pārraudzībā pieaugušas līdz nepieredzētiem 24 miljoniem eiro.
Pasta banka. Gandrīz 700 nodaļu tīkls ik gadu rada četru miljonu latu zaudējumus. Bijušais pasta vadītājs Šleseram iesniedza plānu, kas paredzēja radikālu nodaļu skaita samazinājumu. Ministrs nepiekrita. Tā vietā tika organizēts konkurss par pasta bankas izveidi, kurā divi no trim dalībniekiem atteicās. Uzvarēja Mono ar franču kompāniju, kuras klātbūtne projektā dabā nav manīta. Šobrīd projekts ir zem jautājuma zīmes.
Mahinācijas ar ēku. 2006.gadā pasts nolēma iznomāt lielu zemes gabalu un ēkas pie Centrālās stacijas Rīgā, kas nesen bija steigšus ieguldītas uzņēmuma pamatkapitālā. Apšaubāmā konkursā uzvarēja SIA Attīstības aģentūra, aiz kuras stāvēja Skonto būve. Sākumā konkursā piedalījās arī Linstow un VP Market. Pēdējā piedāvājums bija izdevīgāks. Pēc VK domām, konkurss bija nesagatavots un neizdevīgs. Uzvarētājs buma laikā ieguva tiesības ēku iznomāt uz 49 gadiem (ko var pagarināt vēl uz 49) par četru miljonu maksājumu un ikgadēju nomu Ls 200 000. Pārdodot zemi par tirgus cenu, pasts būtu ieguvis 20 miljonus eiro. Pērnā gada beigās 75% daļu no Skonto būves šefa Gunta Rāvja nopirka Linstow.
Subsīdija. Lai glābtu pasta finanses, Šlesers lūdza valdību lemt par subsīdiju - kompensāciju preses piegādei lauku apvidos, ko pasts veic zem pašizmaksas. Konkurences padome pirms vairākiem gadiem atzina, ka tas apzināti turējis pārāk zemus tarifus, lai no tirgus izspiestu konkurentus. Pēdējos divos gados LP piešķirti 7,6 miljoni latu.