Abu kredītu kopējā summa (ar procentiem līdz atmaksāšanas beigām) varētu būt vairāk nekā septiņi miljoni latu, lauvas tiesa ir Ludzas slimnīcai. Ludzas un Kuldīgas slimnīcām šogad jāmaksā gan kredītprocenti, gan pamatsumma, kas kopā veidos attiecīgi ap 207 000 un 168 000 latu. Pērn slimnīcu vietā kredīta maksājumus veica valsts, slimnīcas to nespēja apcirptā finansējuma dēļ. Skaidrībai, kā tiks nomaksāti šie kredīti, VM jābūt līdz 25.februārim - to paredz premjera rezolūcija. VM ar Finanšu ministriju sākusi sarunas ar abu slimnīcu un to īpašnieku - pašvaldību - vadībām.
Ironija ar Ludzas slimnīcu
«Mums tiek sacīts tikai, ka nav naudas un ka vainīga valsts, ka deva naudu slimnīcas celšanai,» par Ludzas slimnīcu saka A.Ploriņš. Tai valsts galvoja četru miljonu latu kredītu 2006.gadā. Likteņa ironija - kredītu ņēma moderna trīs operāciju zāļu korpusa būvniecībai, taču kopš pērnā gada septembra par valsts naudu tur neoperē, valsts pērk tikai aprūpes pakalpojumus. Šādas izmaiņas pērn sagatavoja eksministrs I.Eglītis, līdz galam tās noveda veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).
Tagad VM Ludzas slimnīcai uzdevusi sagatavot biznesa plānu - «redzējumu par veselības aprūpes pakalpojumu attīstīšanu Ludzā», stāsta A.Ploriņš. Viņaprāt, slimnīcai vajadzētu vairāk attīstīt maksas pakalpojumus. Ludzas slimnīcas vadītājs Juris Atstupens gan saka - maksas operācijas tagad slimnīcā ir vēl mazāk pieprasītas nekā rudenī, jo «cilvēki nevar atļauties». Slimnīcā arī risinot sarunas ar Krieviju par pierobežas rajonu iedzīvotāju ārstēšanu.
VM ar Ludzas slimnīcas vadību arī runājusi par iespējām izpārdot dārgās iekārtas. A.Ploriņš gan atzīst, ka «dārgākās nav demontējamas». J.Atstupens atgādina - daudzu iekārtu iegādi ar naudu atbalstīja Ludzas pašvaldība, tā būs pret iekārtu zaudēšanu. VM apsolījusi Ludzas slimnīcai arī uzņemties vidutāja lomu sarunās ar Rēzeknes slimnīcu par apvienības veidošanu, kas līdz šim nav bijušas veiksmīgas.
«Brutāla politika»
Kuldīgas slimnīca 2002.gadā ņēma 1,8 miljonu latu valsts galvotu kredītu būvdarbiem, jo slimnīcas ēka bija avārijas stāvoklī. Dažus gadus kredītu «dzēsa» valsts, vēlāk pati slimnīca, stāsta eksministrs I.Eglītis, kurš nesen atgriezies Kuldīgas slimnīcas vadītāja krēslā. Viņaprāt, atlikusī kredīta summa 630 000 latu jānomaksā valstij, slimnīca to nespēj samazinātā finansējuma dēļ. «Prasīt no slimnīcas tādas saistības ir nekorekta, brutāla politika. Aicinām, ka ir jāatrod valsts līdzekļi,» saka I.Eglītis. Neesot arī pareizi slimnīcai iekļauties plānotajā apvienībā ar Liepājas reģionālo slimnīcu un Saldus medicīnas centru, nesot līdzi tādas kredītsaistības.