Pēc SM teiktā, vienošanās paredz, ka nākotnē sabiedriskā transporta pārvadājumi tiks organizēti vienotā maršrutu tīklā, par kuru būs atbildīga Autotransporta direkcija (ATD). Maršrutus plānotu konsultatīva Sabiedriskā transporta padome, kuru veidos pašvaldību, atbildīgo ministriju un ATD pārstāvji. SM uzskata - centralizēta sabiedriskā transporta plānošana ļaušot strādāt efektīvāk un labāk savstarpēji saskaņot dažādu pārvadātāju, piemēram, vietējo un reģionālo autobusu un vilcienu, darbību. Savukārt pašvaldības atzīst - lai gan SM nespēj pierādīt nekādus vērā ņemamus pašreizējās sistēmas trūkumus, tās būtu ar mieru pieņemt arī vienotu modeli, ja vien plānošanas procesā to viedoklis tiktu ņemts vērā. Tāpēc gan Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede, gan Latvijas Pašvaldību savienības konsultants Aino Salmiņš ir pārliecināti, ka Sabiedriskā transporta padomei būtu jābūt lemt spējīgai un tajā proporcionāli ir jābūt pārstāvētai gan valstij, gan pašvaldībām. A. Salmiņš un G. Kalniņa-Priede arī piemetināja - SM tā arī nav pārliecinoši spējusi pierādīt spēkā esošās sabiedriskā transporta plānošanas sistēmas trūkumus un to, kā jaunā sistēma risinās galveno nozares problēmu - līdzekļu nepietiekamību. «Ne Satiksmes ministrija, ne Autotransporta direkcija nav atbildējusi uz jautājumu: kas šajā šobrīd spēkā esošajā modelī ir slikts, izņemot parādu,» uzsver G. Kalniņa-Priede, pievēršot uzmanību tam, ka parāds ir veidojies, jo finansējums pārvadātāju zaudējumu segšanai tiek samazināts, bet pārvadājumu izmaksas un nepieciešamais apjoms nav mainījies.
«Šķiet, ka šīs pārmaiņas top tabulās, rēķinoties tikai ar finanšu ietvariem un skaitļiem, bet ignorējot reģionos dzīvojošo cilvēku vajadzības un to, ka jau patlaban finansējums ir nepietiekams,» uzskata A. Salmiņš un norāda - iespējams, atbildīgās valsts institūcijas vienkārši izvairās atzīt, ka likumā noteikto sabiedriskā transporta pieejamību ir spējīgas nodrošināt tikai daļēji. Pašvaldību savienības pārstāvis minēja, ka šogad līdzekļu iztrūkums vietējo pārvadājumu budžetā būs 1,3 miljoni latu un valsts arī ir palikusi pārvadātājiem parādā aptuveni 0,82 miljonus latu par iepriekšējo gadu, tomēr jaunā koncepcija nekādi nerisina šo problēmu un nenovērš to, ka jau tuvākajā laikā vairāki mazie pasažieru pārvadātāji varētu bankrotēt.