Ceturtdien valdība vēl nespēja izlemt, kur sociālajā budžetā atrast nepilnu 93 miljonu latu ietaupījumu, lai kopumā valsts budžeta izdevumus samazinātu par 275 miljoniem latu. LM piedāvājums - ietaupīt tikai 40 miljonus, nosakot sociālo pabalstu griestus 350 latu. Tiem, kuriem pabalsti patlaban ir lielāki par šo slieksni, tas nozīmētu, ka viņiem būs iespēja saņemt 350 latu un pusi no summas, par kuru viņu pašreizējais pabalsts šo robežu pārsniedz. Piemēram, māmiņai ar 550 latu bērna kopšanas pabalstu šis lēmums nozīmētu par 100 latiem mazākus ienākumus.
Ja LM budžetā neizdosies atrast visu nepieciešamo 93 miljonu ietaupījumu, tas būs jāmeklē citās nozarēs, atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tomēr I.Dobrāja, kura 90.gados konsultējusi Latvijas valdību par pensiju sistēmu, uzsver - ņemot vērā situācijas nopietnību, ietaupījums būtu jāmeklē arī labklājības budžetā. Tomēr viņa kategoriski iebilst pret pieeju, kas ierobežotu vai samazinātu visus pabalstus. Viņasprāt, vispirms būtu jāņem vērā, lai no budžeta izdevumu samazināšanas neciestu vistrūcīgākie iedzīvotāji, tādēļ prioritātei jābūt sociālā drošības tīkla ieviešanai un tiem pabalstiem, kas palīdz vismazāk nodrošinātajiem.
Saista ar spiedienu
Aktīvas diskusijas valdībā ceturtdien norisinājās arī par vienotās algu sistēmas ieviešanu, kas tiek skatīta līdz ar nākamā gada budžetu un paredz, ka lielākā alga valstī būtu jāsaņem premjeram vai prezidentam (vēl lems - kuram), savukārt visiem citiem valsts pārvaldes darbiniekiem - mazāka un atkarīga no viņu amata pakāpes. Te strīdīgākais jautājums - neatkarīgo iestāžu iekļaušana sistēmā. No nedēļas sākumā pieņemtā lēmuma iekļaut tajā arī Latvijas Banku (LB) valdība jau atkāpās pēc saņemtā Eiropas Centrālās bankas atzinuma, kurā šis lēmums tiek interpretēts kā politisks spiediens uz LB. Premjera aicinājumam labprātīgi samazināt algas LB prezidents jau piekritis, taču nav minējis konkrētu iespējamā samazinājuma procentu, Dienai sacīja V.Dombrovskis. Tiesa, budžeta situāciju tas tieši neuzlabos, jo LB budžets ir atdalīts no valsts budžeta. Patlaban vēl nav pieņemts lēmums par FKTK darbinieku algām, bet tās arī netiek maksātas no budžeta.
No budžeta finansētajām neatkarīgajām iestādēm premjers lūdzis samazināt izdevumus nevis par iepriekš noteiktajiem 6%, bet gan 10%. Premjera aicinājumam samazināt izdevumus jau atsaukusies Saeima, kas sola ietaupīt 17%, un Valsts prezidenta kanceleja, kas piedāvā 2% izdevumu samazinājumu. Visas pārējās neatkarīgās iestādes, piemēram, KNAB, prokuratūra un Satversmes tiesa, atbildējušas, ka neredz šādu iespēju.
Par metodi vairs nestrīdas
Valdībā jau izvērtētas gandrīz visu nozaru apakšfunkcijas, spriežot, kuras no tām likvidēt, lai panāktu budžetā vajadzīgo 275 miljonu latu ietaupījumu. Līdz nākamās nedēļas otrdienai ministrijām ir jātiek skaidrībā par izdevumu samazināšanu tajās funkcijās, kas skar vairākas ministrijas vienlaikus, un tām, par kurām bijušas lielākās atšķirības vērtējumos. Iepriekš valsts funkcijas izvērtēja visas ministrijas, partijas, sociālie partneri un iedzīvotāji.
Lai gan nekādi konkrēti lēmumi par atteikšanos no funkcijām pēc ceturtdienas sēdes netika publiskoti, ar to tika sākts process, kas ļaus saprast, kā budžeta izdevumu samazināšana ietekmēs visu Latvijas iedzīvotāju ikdienu, piemēram, kurus pakalpojumus viņi vairs nevarēs saņemt. Iepriekšējā valdības sēdē diskutēja par metodi - politiķi sīvi konkurēja par savu ministriju īstenoto funkciju iekļaušanu saudzējamajās nozarēs (sociālajā aizsardzībā, veselībā, izglītībā un sabiedriskajā kārtībā un drošībā), ceturtdienas sēdē jau tika spriests par funkciju būtību.