Pedagogu privātprakse jau ir populārs skolotāju darbības veids Eiropā, bet Latvijā, līdz atalgojuma samazinājuma vilnis nenonāca arī līdz skolām, mācībspēki sertifikātu saņemšanai pieteikušies samērā maz. Tagad tendence ir mainījusies, pieteikumu skaits sertifikātu saņemšanai pieaudzis diezgan strauji, piesakoties gan skolotāji, kuri darbu skolā zaudējuši, gan tie, kuri joprojām turpina strādāt skolā, bet meklē veidu, kā piepelnīties. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītājs Aivars Stankevičs stāsta, ka var secināt - interese par pedagogu privātpraksi palielinājusies izglītības finansējuma grieziena ietekmē. Piemēram, pēc tam, kad skolām naudas trūkuma dēļ nācies atteikties no pagarinātās dienas grupas finansēšanas, daudzi skolotāji vēlas iegūt sertifikātu, lai tās vadītu privāti.
Lielākoties pedagogi vēlas veidot privātpraksi, lai mācītu svešvalodas vai arī vadītu kādas interešu izglītības nodarbības. Ir priekšmeti, kuros par privātskolotājiem kļūt grūtāk, jo nav pieprasījuma. Piemēram, J.Straume stāsta, ka ar viņas otru - mājturības skolotājas - izglītību var strādāt tikai skolā, jo jauniešiem ir visai neliela interese par rokdarbiem pat skolā, kur nu vēl ārpus tās sienām. Tomēr arī ar ritmikas skolotājas amatu viņai pietiekot, lai darbu ārpus skolas viņas pilsētā Valmierā atrastu. Ar privātskolotāja darbu esot iespējams nopelnīt vēl aptuveni tikpat, cik par darbu skolā, taču skolotājam jārēķinās, ka tādā gadījumā jāstrādā būs daudz, jo pa dienu jāstrādā skolā, bet vakaros vēl savs priekšmets jāmāca privāti. Tomēr nekas cits neatliek, jo ģimene ir jāuztur, saka J.Straume.
Drošu datu, cik Latvijā ir privātskolotāju, nav. Ir zināms, ka sertificēti ir 350 privātskolotāji, no kuriem 114 savu pieteikumu iesnieguši pēc 1.septembra, turklāt daļa pieteikumu vēl tikai gaida savu izskatīšanas kārtu, stāsta A.Stankevičs. Tomēr gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājs Jānis Krastiņš, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva norāda, ka reālais privātskolotāju skaits ir grūti apzināms, jo liela daļa pedagogu tā piepelnās neoficiāli, šo ienākumu veidu īpaši neafišējot.
J.Straume stāsta, ka dažos gadījumos privātskolotāja sertifikāts var būt obligāta prasība, jo, piemēram, viņa strādā arī bērnudārzā, kur nemaz neļauj strādāt nesertificētam pedagogam. No A.Stankeviča teiktā var secināt, ka šis sertifikāts ir sava veida kvalitātes zīme, jo to varot saņemt tikai pedagogi ar atbilstošu izglītību, kuri apmeklējuši arī profesionālās pilnveides kursus, turklāt skolotājiem jāiesniedz arī programma, ko viņi privātpraksē vēlas īstenot. Teorētiski privātskolotāji, kuri nav nokārtojuši formalitātes, var tikt administratīvi sodīti, ja IKVD par viņiem ienāksies kādas sūdzības, saka A.Stankevičs.