Šovasar pa Jāņiem Daina man zvana un novēl priecīgus Jāņus. Kur pati esi? - taujāju. Daina smej - ar laivām labu draugu sabiedrībā pa Pededzi braucot jau otro dienu! Kad tiekamies vasaras viducī, Daina stāsta aizgūtnēm: «Pa Gauju ceļots bieži, bet Pededze patāla un neizbraukta upe. Tad nu nolēmām, ka pēdējais laiks to apgūt.»
Brauciena organizatori Egils un Estere ar sunīti Ksiu savāca draugu grupu. Divi bērni un pārējie vecumā no 30 līdz 70 gadiem. Katra kompānija ar savu piepūšamo laivu vai smailītēm. Visspilgtāk Dainai atmiņā palika Jāņu vakars Pededzes krastā kādā meža ielokā. Laiks bija ceļotājiem labvēlīgs, odi gan uzmācīgi, bet pret tiem cīnījās, iekurot ugunskurus. Daina priecājas, ka tagad par Jāņu vakaru Pededzes pļavā mājās atgādinot no smilgām pītais vainags. Jāņu naktī visi pa pliko izpeldējās Pededzē, bet vīrieši pēc tam pliki un ar ozollapu vainagiem galvā uzrāpās ozola kuplajos zaros, un no turienes pa visu apkārtni skanēja līgodziesmas. Neizpalika arī rīta pelde zaļā zālē un pasakains saullēkts.
Mana draudzene ceļotāja stāsta, ka četru dienu laivošana bija pietiekami ilgs laiks, varētu pat pietikt garāka atvaļinājuma vietā. Saullēkti, ugunskuri, upes rāmais tecējums, kuru negribējās pārtraukt ar skaļu runāšanu, naktis teltīs un nebeidzamās odu kaujas, atbalsis krastos no kopīgām dziesmām ir īsti ABC vitamīni garajai ziemai. Daži ceļabiedri bija paņēmuši līdzi arī makšķeres, bet nekādi prātīgie lomi neesot ķērušies, toties Daina apgalvo, ka nekā gardāka par uz ugunskura gatavotu veģetāru zupu viņa nezinot. Tā tas bijis agrāk, tā tas ir arī tagad - tūrisma pārgājienos uz ugunskura gatavots virums pielīdzināms pieczvaigžņu restorāna cienastam, un pat jau apnikušajam šašlikam ir pavisam cita garša un smarža.
Pašlaik Daina sapņo vēl par kādu dižu ceļojumu. Jau ilgus gadus viņas mērķis ir Lielais kanjons Amerikā. Zinot draudzenes mērķtiecību un neatlaidību, nebūt nebrīnīšos, ja nākamajos Jāņos atskanēs zvans - sveiciens no Lielā kanjona!