«Uzskatām, ka valstij saskaņā ar likumu būtu jāturpina finansēt Teātra observatorijas darbība, neraugoties uz to, ka Teātra observatorija vēl nav valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību,» vēstulē Valdim Dombrovskim, ko parakstījusi teātra dibinātāja un vadītāja režisore Gaļina Poļiščuka, raksta teātra pārstāvji. Dienai viņa uzsvēra, ka teātrim, lai tas spētu pastāvēt, nepieciešami vismaz 80 000 latu gadā. KM atteikusies palīdzēt, tādēļ teātris vērsies pie Ministru prezidenta. «Finansiālā situācija ir smaga. Visi jau tā strādā pa trim. Bet, ja teātri slēgs, valstij būs lielāks zaudējums nekā ieguvums,» viņa saka.
Strīdus ābols Observatorijas gadījumā ir fakts, ka līdz šim neatkarīgais teātris izņēmuma kārtā dāsni finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Piemēram, pērn Teātra observatorija no valsts budžeta saņēmusi Ls 116 000. Vēl Ls 14 000 2009. gadā teātris izcīnījis Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursos izrāžu veidošanai, Ls 158 000 nopelnījis no biļešu ieņēmumiem pats. Kopš 2006. gada valsts Teātra observatorijā ieguldījusi apmēram pusmiljonu latu, kas uzskatāms par nozīmīgu atbalstu nevalstiskā sektora stiprināšanai. Tomēr KM nav pienākuma finansēt nevalstiskas organizācijas darbību. Teātra observatorija kā jebkura nevalstiskā organizācija var piedalīties VKKF konkursos gan mākslinieciskās, gan organizatoriskās darbības atbalstam. Konkurss gan vēl nav izsludināts, bet jau šobrīd skaidrs, ka Teātra observatorijas finansiālās problēmas tas neatrisinās, jo, kā stāsta VKKF Teātra nozares ekspertu padomes priekšsēdētājs Lauris Gundars, kopējais finansējums tajā būs Ls 25 000 un bez Observatorijas uz līdzekļiem pretendēs ne tikai citi Latvijas nevalstiskie teātri, bet arī tādas organizācijas kā, piemēram, Latvijas Jaunā teātra institūts, kas rīko Latvijai nozīmīgos starptautiskos teātra festivālus Homo novus un Homo alibi, sadarbojas ar ārzemju producentiem un kritiķiem, īsteno mācību programmas. Brīvu līdzekļu šobrīd nav arī Rīgas domei, kas Observatoriju iepriekš atbalstījusi.
Kā noprotams, cerību, ka valsts atbalstīs finansiāli, Observatorija nav zaudējusi. Tomēr teātris arī vērsies pie sabiedrības ar lūgumu ziedot tā pastāvēšanai. «Cerams, ka atradīsies teātra mīļi, kas varētu palīdzēt,» video uzrunā ziedot mudina Raimonds Pauls, kurš vairākkārt sadarbojies ar G. Poļiščuku. Atbalstu pauž arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Piemēram, Valsts prezidents Valdis Zatlers «savā un ģimenes vārdā» teātra darbību novērtējis ļoti augstu. Tiesa, teātra pārstāvji lūdz šo atsauksmi nepubliskot, jo prezidents atsauksmi rakstījis potenciālo mecenātu ieinteresēšanai un nevēloties «ietekmēt neviena viedokli». Līdztekus prezidentam par nepieciešamību saglabāt Teātra observatoriju izteikušies arī nozares speciālisti, kultūras cilvēki un politiķi, piemēram, Guntis Ulmanis, Jānis Birks, Jānis Peters, Anda Burtniece, Lilija Dzene, Helēna Demakova, Jānis Streičs, Edgars Vērpe, Eiženija Aldermane un Renārs Kaupers.
Kā vērtē nevalstisko teātru speciālisti, Ls 80 000 sezonā ir «reālistiska summa». «Ja grib uzturēt ap sešus aktierus, tehniskos darbiniekus, tā tas varētu būt. Jāknapinās nav,» saka neatkarīgā teātra Skatuve vadītāja režisore Anna Eižvertiņa, gan atzīst, ka lielākā viņas teātrim piešķirtā summa no valsts budžeta bijuši Ls 20 000 vēl 2008. gadā. Salīdzinājumam «mazie» valsts teātri - Valmieras Drāmas un Jaunais Rīgas - šosezon dotācijā saņem ap Ls 400 000. Cīnoties par skatītāju, Observatorija jau samazinājusi biļešu cenas. No maija teātris vairākas izrādes spēlēs arī krievu valodā. Neoficiālas ziņas liecina, ka vairākus Latvijas teātru piedāvājumus sadarboties Teātra observatorija noraidījusi.