Viņš pats jau sesto gadu atdusas tepat Desetnieku kapos, taču viņa karstākā vēlēšanās bija, lai novadnieki šajā dienā pulcētos Rogovkā, kas dēvēta arī par Latgales Piebalgu, jo no šejienes nākuši vairāki desmiti ievērojamu kultūras un mākslas personību, zinātnieku un garīdznieku. Nautrēnu pagasta priekšsēdētāja Līvija Plavinska (_Pilsoniskā savienība_) atzīst, ka šogad svētki ir pieticīgāki nekā citus gadus, taču Pēterdiena, tāpat kā citas kultūras tradīcijas, pastāvēs. «Es ceru, ka labi izveidotā kultūras sistēma laukos nesabruks, jo cilvēki, kas tajā darbojas, nav pieraduši pie lielām algām, viņi jau līdz šim to ir darījuši par pusvelti, aiz mīlestības pret savu dzimto pusi, pret savu kultūru. Tie būs rīdzinieki, kuriem pietrūks naudas, bet mums tās vienmēr būs gana, lai papriecātos. Šos svētkus sarīkojām par 200 latiem, varam sarīkot arī par 50, bet, ja nebūs arī tā, paši sametīsim maizes klaipam un šmakovkas pudelei,» strikti nosaka Līvija.
Kopā un par velti
Rogovkas hallē vairākas dāmas vēl steidz mazgāt grīdu, gatavot sviestmaizes un kārtot puķu pušķus. Pagasta kultūras dzīves vadītāja Nellija Viļuma atzīstas, ka vēl nav kārtīgi izgulējusies kopš Jāņu ielīgošanas balles, kas šogad Rogovkā bijusi krāšņa kā nekad. Varbūt mazāk bijis alus un siera, bet dziedāts un dancots krietni vairāk. Nautrēnu pagasta sociālā darbiniece Ināra Šķestere, kura šodien pārtapusi par galdu klājēju, stāsta, ka lielo pasākumu rīkošanā tiekot iesaistīti visi. Bez Pēterdienas, kas jau ir kļuvusi par tādu kā Rogovkas simbolu, ciemata kultūras dzīve ir rosīga, it sevišķi vasarā, kad klāt vēl nāk kapusvētki, kas laukos nozīmē lielu radu un draugu sanākšanu. «Nauda nav noteicošais faktors, ja cilvēkiem būs vēlēšanās, kultūras dzīve turpināsies. Bet, ja pagasta ļaudīm to nevajadzēs, ar visu Lielo finansējumu varēsi darīt, ko gribi, neviens nenāks.» Gan Nellija, gan Ināra uzskata, ka kultūras dzīve turpināsies arī tad, kad no 1.jūlija Nautrēnu pagasts iekļausies lielajā Rēzeknes novadā. «Kultūras tradīcija turpināsies, jo cilvēkiem ir vajadzīga atslodze no smagā darba. Līgo vakarā mums bija četri deju kolektīvi, pašu etnogrāfiskais ansamblis un dramatiskais kolektīvs ar jaunas lugas iestudējumu. Zaļumballē spēlēja četri ansambļi. Mums nekad nav nācies no kādas grupas atteikties tikai tāpēc, ka tā ir par dārgu, jo liela nauda netiek prasīta. Kā tas ir izdevies? Nu, muzikanti jau zina, ka uz Rogovku var braukt. Uzņemšana, viesmīlība arī daudz ko nozīmē,» pieredzē dalās Nellija.
Atgriežas mājās
Katru gadu Pēterdiena ir bijusi citāda, te ir rīkotas augsta ranga politiķu diskusijas, dzejnieku festivāli, iepriekšējā gadā spēlēja Latgales jauniešu rokkolektīvi. Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Žogota atzīst, šogad rogovcieši nolēmuši atgriezties pie savām saknēm un Pēterdienā aicinājuši etnogrāfiskos kolektīvus gan no pašu, gan kaimiņu Ludzas rajona, bet vistālākie ciemiņi atbraukuši no Kurzemes, Tukuma rajona Slampes. Īpašo svētku noformējumu ik gadus veido floriste Daina Zvejsalniece, šogad visos pušķos par galveno puķi izvēlēta saules dzeltena lilija ar nosaukumu Saules meita, bet zāles centrā novietots milzīgs vainags, ko Dainas vadīto floristikas kursu dalībnieces pinušas visu nakti. Palīgā atnākusi arī Ludzas Mākslas skolas Nautrēnu filiāles direktore Maija Gailuma, lai gan iepriekšējās naktis greznojusi Nautrēnu katoļu baznīcas altārus novadnieka kardināla Jāņa Pujata vizītei. «Visus bijušos audzēkņus sasaucu palīgā. Ja to vajadzētu vienai pašai darīt, tad nezinu, kā tiktu galā, bet mums, Rogovkā ir laba komanda. Turklāt patīkami ir tas, ka puķu dobes pie skolas un ciemata centrā ne reizi nav izpostītas. Laikam jau esam kļuvuši par eiropiešiem,» smejas Maija. Meitenes spriež, ka laucinieki izdzīvos arī tagad, jo ir sīksti un pieraduši pie taupīšanas, taču pēdējā laikā parādījusies skumja tendence, ka uz dzimto pusi nāk pilsētnieki, kas nav varējuši samaksāt apkures parādus, atgriežas jaunieši, kas zaudējuši labi atalgotu darbu galvaspilsētā. «Labi jau, ka atgriežas, taču nevar zināt, kādas tam būs sociālās sekas, jo ne visi ir tik stipri, lai varētu atgūties pēc laba darba un algas zaudēšanas,» saka Ināra Šķestere. Tieši Pēterdienā rogovcieši uzzinājuši skumjo ziņu, ka Lauku atbalsta dienests vairs neatvēlēs naudu zemnieku konsultantiem un ka pašu ievēlētajai pagasta padomes priekšsēdētājai nāksies nolikt novada domes deputāta pilnvaras, lai varētu palikt savā pagastā. Taču viņi nenokar degunu, jo Rogovka bija un paliks. Ne velti Pēterdiena šogad sākās ar Pētera Miglinieka vēl dzimtbūšanas laikā rakstīto nebēdnīgo dziesmu: «Ei, ei, nabādoj, puordzeivuosim vysu! Ar osorom bādom sovom napaleidzeit myusim!»