Spēlēs Mūzikas skaņas
Laibach Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā uzstāsies 19. un 20. augustā par godu 70. gadadienai kopš Korejas pussalas atbrīvošanas no japāņu koloniālā režīma. Koncertos, katru no kuriem klātienē varēs apmeklēt aptuveni tūkstotis ziemeļkorejiešu, grupa izpildīs savu zelta repertuāru, kurā neiztrūkstošas ir arī populāru dziesmu, piemēram, grupas Opus hita Life is Life un apvienības Europe grāvēja Final Countdown, kaverversijas.
Laibach nospēlēšot arī dziesmas no populārā mūzikla Mūzikas skaņas, kas, kā izrādās, ir iemīļots arī Ziemeļkorejā, kur tiek stingri kontrolēta ārvalstīs, jo īpaši Rietumos, radītas mākslas nonākšana līdz plašākai publikai. Tikšot izpildītas arī dažas Ziemeļkorejā populāras dziesmas.
Laibach dalībnieks Ivans Novaks, kurš ir grupā kopš tās dibināšanas, apgalvo, ka apvienība jau sen vēlējusies uzstāties Ziemeļkorejā. «Ziemeļkoreja, tāda, kādu mēs to redzam, ir utopisks eksperiments, bet mēs vienmēr esam jutušies patiešām labi jebkāda veida utopijā,» stāsta I. Novaks un piebilst, ka Laibach dalībniekus iedvesmojot Ziemeļkorejai raksturīgie pasākumi, kuros tūkstošiem cilvēku, turot rokās krāsainas papīra loksnes, izveido milzīgus attēlus.
I. Novaks, jautāts, vai nebaidās no ziemeļkorejiešu mēģinājumiem cenzēt uzstāšanās, intervijā NK News sacīja: «Mēs ceram, ka nekas tāds nenotiks, jo uzvedīsimies, kā viesiem pieklājas.»
Grupas koncertus Kimu dinastijas diktatoru pārvaldītajā valstī noorganizēja norvēģu mākslinieks Mortens Trovīks, kuram izveidojušās labas attiecības ar Ziemeļkorejas režīmu. «Ziemeļkoreju Rietumos attēlo kā pasaules visvairāk noslēgto valsti, bet patiesībā tā ir daudz atvērtāka ārpasaulei, nekā pieņemts uzskatīt,» M. Trovīku citē BBC.
Pēdējos piecos gados viņš Ziemeļkoreju ir apmeklējis aptuveni 20 reižu, sarīkojot tur rietumvalstu mākslinieku izstādes. «Ir svarīgi iemantot uzticību valstī, kas tik ilgi ir bijusi nošķirta no ārpasaules,» uzskata M. Trovīks.
Parodē totalitārismu
Laibach dibināta 1980. gadā, kad Slovēnija vēl ietilpa sociālistiskās Dienvidslāvijas sastāvā. Grupas pirmsākumos tās dalībnieki koncertos uzstājās, tērpušies militārās uniformās, bet vizuālajā komunikācijā koķetēja ar totalitāro režīmu simboliku.
Arī grupas nosaukums savulaik izraisīja neizpratni, jo ir aizgūts no Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas vāciskā nosaukuma, kas tika izmantots laikā, kad Slovēnijas teritorija atradās Austroungārijas impērijas sastāvā, un nacistu okupācijas gados Otrā pasaules kara laikā.
Astoņdesmito gadu vidū Laibach ar savām nereti pārdrošajām performancēm, kuru mērķis bija nostāties pret pastāvošo režīmu, Dienvidslāvijā iemantoja disidentu slavu un tika aizliegta. Tajā pašā laikā grupa ar sajūsmu tika uzņemta Rietumos, Laibach videoklipus sāka demonstrēt populārajā mūzikas televīzijā MTV.
Tīši kultivētā ideoloģiski neskaidrā tēla dēļ Laibach ne vien dzimtenē, bet arī ārpus tās izpelnījusies apsūdzības fašisma, nacisma un citu totalitāro režīmu slavināšanā. Savukārt grupas piekritēji ir pārliecināti, ka Laibach izsmej totalitārismu.
«Ja viņi patiešām būtu fašisti, vai Polijas Kultūras ministrija būtu lūgusi viņiem interpretēt partizānu dziesmas par godu 70. gadadienai kopš Varšavas sacelšanās pret nacistu režīmu?» vaicā Laibach draugs M. Trovīks. «Droši, ka Polija, kas daudz cieta no nacistu režīma, nepieļautu šādu kļūdu, ja nezinātu, ka grupa patiesībā parodē totalitārismu.»