Nama īpašniekiem - Ludmilai Baumanei un Tomasam Toolam - tika uzdots līdz 20. janvārim veikt ēkas tehnisko pārbaudi un izstrādāt priekšlikumus tālākai rīcībai, kā arī nekavējoties sakārtot dekoratīvo pārsegu. Pārbaudot graustu, tika uziets arī defekts tā pagaidu jumta segumā, pa kuru iekšā sūcas ūdens, arī tas nekavējoties jānovērš. Domes pārstāvji norādīja, ka gar ēku varētu uzstādīt gājēju tuneli, lai samazinātu draudus garāmgājējiem. Nama apsaimniekotājs Aleksandrs Meikšāns vēlreiz apstiprināja, ka nekādu plānu par tā attīstību neesot. Jautāts kādēļ, viņš īsi atbildēja: «Izdevumi.» Ēka ir kultūras piemineklis, un «vienkārši ar ceļamkrānu nojaukt to nevar», bet jebkāda izvērsta celtniecība izmaksātu ļoti dārgi, jo tad nāktos slēgt satiksmi Marijas ielā, skaidroja A. Meikšāns.
RD Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs savukārt piebilda, ka drīzumā tiks lemts, vai ēkai nepiemērot paaugstināto 3% nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas šogad ieviesta graustiem. Nama īpašniekiem arī draud administratīvais sods par konstatētajām nepilnībām, un viņiem nāksies segt īpašuma sakārtošanas izdevumus.
Sākoties sanāksmei, Diena novēroja, ka pagalmā uzslietais žogs, kas iepriekš norobežoja graustu no blakus ēkas, ir daļēji sagrauts - to esot izdarījuši bezpajumtnieki - un zeme piemētāta ar narkomānu izlietotām šļircēm. Arī vienā no logiem iemontētā loksne bija daļēji noplēsta, un pa izveidojušos caurumu jebkurš varēja iekļūt graustā.
Atverot ēkas dzelzs durvis, aiz tām sanākušos sagaidīja īpatnējs skats - tur stāvēja septiņi skolas vecuma puiši, uz aci ne vecāki par 15 gadiem, kuri pa caurumu bija ielīduši ēkā un, sākoties sanāksmei, nebija paspējuši no tās izbēgt. Amatpersonas viņiem padraudēja ar policiju, jo svešā privātīpašumā ielauzties ir aizliegts, bet pēc tam tomēr palaida, lai skrien prom. Ko jaunieši tur darījuši, netapa skaidrs, aģentūrai BNS viņi stāstīja, ka no tuvējās Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolas esot atnākuši, jo gribējuši māju aplūkot tuvāk. Tomēr Diena gluži nejauši noklausījās, kā viens no viņiem sirdīgi nobubināja, ka «pat uzpīpēt mierīgi vairs nevar».
Vēlāk, kad, izvairoties no uzmīšanas kādai no narkomānu izsvaidītajām šļircēm, sanākušie domes un mediju pārstāvji bija izstaigājuši māju un tās pagalmā apsprieduši nepieciešamo rīcību, Diena, dodoties prom, uzdūrās vairākiem desmitiem jauniešu, kas bija sapulcējušies blakus ēkas iekšpagalmā. Spriežot pēc tā, ka vairāki no sanākušajiem, par spīti aukstumam, bija izmetušies līdz kreklam un apkārt stāvošie «vienojās par noteikumiem», piemēram, «eu, ja kāds gulēs zemē, to nesitam», skolēni bija ieplānojuši pamatīgi nokārtot savstarpējās attiecības. Tomēr traci izdzirdējušie žurnālisti jauniešus iztramdīja, un kautiņš izpalika.
Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolas direktore Silva Ozoliņa Dienai vēlāk skaidroja, ka skolas audzēkņi ir brīdināti par grausta radīto bīstamību, kā arī par to, ka pīpēt ir aizliegts - uz skolu regulāri nākot policisti lasīt par šo tēmu lekcijas. «Bet jūs jau zināt, kā ir ar jauniešiem. Katru sekundi izsekot viņiem nevar...» viņa nopūtās. Nekad iepriekš skolēni šajā graustā negadījumos neesot iekļuvuši, un direktore solījās, ka «tūlīt pieņemsim visnopietnākos iespējamos mērus» gan attiecībā pret grausta «pētniekiem», gan kaušļiem.