Ulmanis vadīja savas mūža pēdējās dienas, taču līdz viņa 133.dzimšanas dienai, kuru atzīmēja šā gada 4. septembrī, ieceri nevarēja īstenot, tāpēc nolemts 2,85 metrus augsto akmens un granīta pieminekli, ko darinājusi tēlniece Arta Dumpe, akmeņkalis Ivars Feldbergs un arhitekts Laimonis Šmits, uzstādīt K. Ulmaņa dzimtas mājās.
Doma kādreiz atklāt pieminekli arī Turkmenistānā paliek spēkā, daļu naudas tauta jau ir saziedojusi, jo piemineklis Pikšās ir veidots par Zaļo un Zemnieku savienības līdzekļiem, kura šim mērķim atvēlējusi 10 000 latu. Tāpēc pieminekļa atklāšanā līdzās Valsts prezidentam V. Zatleram un viņa kundzei Lilitai, muzeja vadītājam Gunāram Ulmanim, Rīgas Latviešu biedrības valdes priekšsēdei Mirdzai Stirnai bija arī viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis. Ar viņiem kopā šogad bija arī pirmais atjaunotās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis (PLL). Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš bija K. Ulmaņa muzeja Pikšas padomes priekšsēdētājs, nevarēja atcerēties, kad G. Ulmanis pēc savas prezidentūras beigām pēdējo desmit gadu laikā būtu ieradies Pikšās, «bet tagad pirms vēlēšanām visi ir salidojuši». U. Augulim šķiet, ka cilvēku attieksme pret G. Ulmani pēc viņa iesaistīšanās politikā vairs nav tāda, kādu viņš būtu pelnījis kā pirmais atjaunotās Latvijas Valsts prezidents. «Nevaru saprast, kāpēc ģenerālim gribas būt par pulkvedi un pēc vēlēšanām - sliktākajā gadījumā par seržantu,» Dienai sacīja U.Augulis.
Pieminekļa atklāšanā bija ieradušies ap 1000 cilvēku, kuru vidū bija ne tikai ZZS un Visu Latvijai! politiķi, kas Pikšās bijuši arī citugad, bet arī, piemēram, Tautas partijas līderis Andris Šķēle, kurš Dienai atzina - citkārt viņš te bijis parastā dienā, bet pieminekļa atklāšana esot nozīmīgs notikums. Dienas sastaptie cilvēki gan nedomāja, ka politiķi te braukuši vēlēšanu dēļ, - viņiem šķita, ka arī varas pārstāvji beidzot ir novērtējuši K. Ulmaņa personību un te ieradušies aiz cieņas pret valstsvīru. Jelgavas Latviešu biedrības pārstāve Vija Zelmene gan bija saskatījusi saistību ar vēlēšanu tuvumu un to atzina Dienai. Viņa pati šurp atbraukusi, jo ciena K. Ulmani kā valstsvīru, kurš iemācījis latviešu zemniekiem apstrādāt zemi un gūt no tās labumu.