Arī Līga (vārds mainīts) uzskatīja, ka par naudu bankas kontā var būt mierīga. Līga interneta banku lietojusi tikai, lai norēķinātos par komunālajiem maksājumiem un samaksātu dažus citus rēķinus. Tomēr pēdējā pusgada laikā arvien biežāk sievieti sāka mākt aizdomas par to, ka ar naudas summu kontā kaut kas īsti nav kārtībā. «Dienu pirms algas gāju uz veikalu, skaidri zināju, ka manā Swedbank kontā jābūt 15 latiem. Maksāju ar karti, taču pēkšņi man saka, ka kartē nepietiek naudas. Dzīvoju Kauguros, un turienes mazajos veikalos ļoti bieži aparāts vienkārši nenostrādā. Sākumā domāju, ka tā ir tehniska kļūme, bet, kad man trešo reizi pateica, ka nepietiek naudas, gāju uz mājām skatīties interneta bankā,» Dienai stāsta Līga.
Pieslēdzoties internetbankai, Līga konstatējusi, ka 15 latu vietā kontā ir tikai divi lati. Sievietes uzmanību piesaistījis neparasts rezervētais maksājums, kurā parādījusies ārzemju interneta adrese, kā arī dažas citas līdz šim nezināmas adreses. «Protams, ja iepērcies Maksimā vai Rimi, to uzreiz var redzēt un saprast, tiklīdz sāc iepirkties mazajos veikalos, pēc nosaukuma jau tos grūti atšķirt. Es taču nezinu, kāds kuram veikalam ir uzņēmuma nosaukums,» skaidro Līga un atzīst, ka iepriekš viņa nebija nojautusi, ka iespējams apskatīt arī rezervētos maksājumus.
Atklāja novēloti
Pirmo reizi pievēršot uzmanību visiem izejošajiem un ienākošajiem maksājumiem, Līga konstatējusi, ka uz nezināmām interneta adresēm, kas liek domāt par internetā spēlētām spēlēm vai arī pirkumu iegādi virtuālajā realitātē, nauda aizskaitīta regulāri, turklāt jau vairāk nekā pusgadu. Kopējā summa veido daudzus desmitus latu. Sieviete nekavējoties zvanījusi uz banku.
«Bankā man prasa, kā es varēju naudas pārskaitījumus nepamanīt. Pati saprotu, ka vajadzēja reaģēt jau tad, kad parādījās pirmās aizdomas, bet man pat sapņos nerādījās, ka ar mani kas tāds vispār varētu notikt - interneta veikalos neiepērkos, jo to neprotu, nekādus pasūtījumus neesmu veikusi,» stāsta Līga un bilst, ka nespējot to bankai pierādīt.
Aizdomas kritušas uz viņas 18 gadu veco dēlu, tomēr Līga bilst, ka pilnībā uzticas viņam. Līgai pašai ir versija, ka viņas maksājumu karte nofotografēta kādā mazpilsētas veikalā, jo dīvainie darījumi sākušies divas dienas pēc iepirkšanās tajā. Tagad sievietei norit pārrunas ar banku, un pagaidām vēl nav skaidrs, vai viņai naudu izdosies atgūt. Tā kā Līga pagaidām nevēlējās atklāt savu identitāti, baidoties, ka publicitāte kādā veidā varētu ietekmēt sarunu procesu, arī Swedbank pārstāvji šo gadījumu komentēt atturējās.
Izvērtē individuāli
Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska stāsta, ka katrs šāds gadījums tiek pārbaudīts individuāli, jo klientu jautājumi vai pieteikumi var būt saistīti ar dažādiem iemesliem. «Tie var būt gan pārpratumi, sākot ar abonētu, bet aizmirstu pakalpojumu, gan arī nepatīkami gadījumi, kad kartes lietotājs kādam citam uzticējis PIN kodu,» stāsta K. Jakubovska un ikvienu aicina šaubu gadījumā nekavējoties vērsties pie savas bankas.
Swedbank nav apkopota informācija par to, cik bieži klienti vērsušies ar aizdomām par naudas pazušanu. Kaut gan jautājumu skaits par šo problēmu pieaug, tādu gadījumu, kad nauda pazūd ļaunprātīgu iemeslu dēļ, esot ļoti maz, atzīst bankas pārstāve. «Mēs pastāvīgi attīstām drošības pasākumus, turklāt klienti kļūst arvien zinošāki par elektroniskajiem norēķinu līdzekļiem,» stāsta K. Jakubovska.
Arī SEB bankas pārstāve Agnese Strazda stāsta, ka incidenti ar nepamatoti veiktu transakciju klienta kontā notiekot reti: «Varētu pat teikt, ka mēnesī tas ir aptuveni vienā no 20-30 tūkstošiem darījumu.» Kopumā situācija pasliktinājusies neesot. Banka cenšas pielāgot tehnoloģijas, lai krāpniecības riski mazinātos. «Lai izvairītos no tā, ka krāpnieki pie bankomātiem piestiprina karšu datu nolasīšanas ierīces, esam uzstādījuši antiskimmerus tiem bankomātiem, kas izvietoti ārpus telpām,» piemēru min A. Strazda.
Pārsvarā gadījumu banka naudu klientam atmaksā. Tiesa gan, notiek diezgan skrupuloza pārbaude, kurš bijis vainīgs. Ja tirgotājs, pie kura pirkums veikts, iesniedz pamatotus dokumentus, kas apliecina, ka klients pats veicis darījumus ar karti, nauda atmaksāta netiek. SEB bankai esot zināmi arī tādi gadījumi, kad banka klientam nesankcionēti izkrāpto naudu samaksājusi, bet atgūt no krāpniekiem to tā arī neizdodas.
A. Strazda arī atklāj, ka palielinās pretenziju skaits par iepirkšanos internetā. Klienti mēģina lētāk iepirkties, un reizēm gadās tā, ka prece vai pakalpojums nav saņemts, taču kartes dati atklāti. Liels risks parādās gadījumos, kad klienti iepērkas pie tirgotājiem, kas neatbalsta Drošos pirkumus internetā. Šī sistēma kartes zādzības gadījumā novērš to, ka kāds karti nesankcionēti izmantos interneta pirkumiem.
Gadījumus noklusējot
Par spīti banku apgalvojumiem, ka nelikumīgo maksājumu kartes vai internetbankas izmantošanas gadījumu skaits ir ļoti niecīgs, informāciju tehnoloģiju (IT) eksperti ir pretējās domās.
IT uzņēmuma DPA rīcībā esošā informācija liecinot, ka šādi gadījumi notiek bieži. «Lielākoties bankas par šiem gadījumiem publiski nestāsta. Šī iemesla dēļ nav pieejama arī oficiāla statistika,» teic DPA pārstāvis Didzis Balodis un uzsver, ka internetā līdzīgas krāpšanas notiek regulāri, jo to veikšanā piedalās vesela kibernoziedzības industrija. Liela daļa Latvijas sabiedrības nav pietiekami informēta un izglītota par IT un interneta vides drošību, uzskata D. Balodis. DPA regulāri veic drošības apmācības, un uzņēmuma pārstāvji bieži saskaras ar to, ka daudzi par elementārām lietām dzird pirmo reizi. Tāpat lielai daļai nav izpratnes par riskiem.
Tam, ka nav izpratnes par riskiem, piekrīt arī Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs: «Sabiedrībai internets ir jauna vide, kurā iesaistās daudzi nepieredzējuši cilvēki. Viņi savus datus dala pa labi un kreisi, īpaši neiedziļinoties, kam.»
Tomēr samērā bieži esot gadījumi, kad kartes dati tiek nozagti bez interneta starpniecības. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv pārstāvis Gints Mālkalnietis Dienai atklāj, ka risks ir ne tikai speciālās karšu nolasīšanas iekārtas, kas piestiprinātas bankomātiem vai, piemēram, degvielas uzpildes stacijas norēķinu aprātiem.
Dažos gadījumos CERT.lv konstatējis, ka karšu kopēšanu veikuši arī negodprātīgi tirdzniecības vietu darbinieki. Saņemot informāciju par šādiem gadījumiem, institūcija tos nodevusi Valsts policijai un karšu izdevējbankām.
Tomēr, raksturojot vispārējo situāciju, V. Plešs norāda, ka Latvijā drošība ir samērā labā līmenī, tikai bankām būtu pēc iespējas stingrāk jāuzrauga virtuālo norēķinu sistēmas.